Latvijas atjaunotās valsts 5 lielākās kļūdas. TOP5
Šodien aprit 23 gadi kopš Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. Mediji nesen ziņoja, ka Latvija piedzīvojusi jaunu rekordu- izrādās vēl nekad neesam tik ilgi bijuši saimnieki savā valstī kā atjaunotās Latvijas Republikā pēc 1991. gada. Un tie arī ir tikai nedzudz vairāk kā 20 gadi. It kā maz, bet tai pašā laikā laikā pietiekami daudz, lai novērtētu, kā dzīvojam. Nemēģinot žēloties un vaimanāt, ka pie mums viss ir slikti un jābrauc prom, tomēr ir sajūta, ka tā māja, kuru šajā rekorda laikā būvējam, stāv uz sliktiem pamatiem
Nepretendējot uz milzīgiem atklājumiem vai jaunām idejām, atļausimies minēt lielākās kļūdas, kas pieļautas kopš 1990. gada 4. maija
5.vieta- Privatizācijas process
Privatizācijas process ielika pirmo lielo stūrakmeni labi attīstītas ražošanas iznīcināšanai un deva iespēju un motivāciju veikliem darboņiem ātri pakļaut lielas lietas ( arī cilvēkus) savām interesēm un iznīcinot un pārdalot ( nevis veidojot kaut ko jaunu vai attīstot) nopelnīt miljonus un ietekmi, par ko rūgti maksājam vēl šodien. Ir pārliecība, ka šis process psiholoģiski degradēja arī biznesa domāšanu Latvijā kā tādu- nopelnīt ātri- shēmojot, sarunājot un izkārtojot, nevis ražojot un attīstot. Šeit arī ielikti pamati korupcijai, kas vēl joprojām tiek uzskatīta par normālu parādību biznesa vidē. Brīžiem šķiet, ka biznesmenis par korupciju valsts pārvaldē skaļi ierunājas tikai gadījumā, ja viņa dotais vai piedāvātais kukulis izrādījies par mazu un kāds iedevis vairāk. Ja būtu pieticis, tad viss kārtībā- darbojamies
4.vieta- Bezierunu iestāšanās visās iespējamās pasaules organizācijās
Šobrīd izskatās, ka pārāk lielā vēlme iestāties visur un par katru cenu dārgi maksājusi. Dārgi maksā arī pielāgošānās super humānajiem Eiropas krimināllikumu punktiem- atteikšanās no nāves soda, pārspīlētās cilvēktiesības, kuras pārāk bieži ir noziedznieku pusē. Ja atmiņa neviļ, PSRS teritorijā par valsts īpašuma izzagšanu lielos mērogos draudēja nāves sods- šodien gadiem ilga tiesāšanās, mistiska politiskā atbildība vai rotācija no viena amata otrā .Lielākie ieguvēji no šī procesa noteikti ir, piemēram Eiroparlamenta deputāti- izcilas algas, sociālās garantijas un pensijas, par kādām šeit var tikai sapņot. Pie kam bez liela stresa par rezultātu- nu kurš vidējais latvietis saprot, ko labu vai sliktu dara Kalniete vai Rubiks Briselē. Dzirdam tikai to, ka kārtējo reizi esam ar mazākajām kovotām, zemākajiem līdzmaksājumiem un stingrākajām prasībām. Bet paraugs un veiksmes stāsts...
3.vieta- Spītīga turēšanās pie sen novecojušās Satversmes
Pēc neatkarības atgūšanas atjaunot konstitūciju bija droši vien vienīgais ceļš, bet 20 gadu laikā spītīgi atsaukties uz sen novecojušiem Satversmes punktiem un tos nemainīt ir diezgan žēlabaini
2.vieta- pilsonības nepiešķiršana visiem gribētājiem pēc 1990. gada
Par Latvijas neatkarību nobalsoja krietni vairāk cilvēku nekā Latvijā latviešu- parādīt vienai lojālo balsotāju daļai pigu nacionalitātes dēļ bija viena no vislielākajām atjaunotās Latvijas kļūdām, kas ļoti sāpīgi atsaucas līdz šodienai. Sava loģika it kā šai rīcībai bija un arī pilsonības iegūšana nav pārāk sarežģīta, bet šis fakts ir spēcīgs ierocis naidīgu politiķu rokās un paši šo ieroci uzdāvinājām, kā arī atteicāmies no lielas daļas lojālu cilvēku, kuri absolūti nebija bīstami vai kā savādāk kaitīgi Latvijas neatkarībai. Šī kļūda laikam nav labojama- šodien piešķirt vēlēšanu tiesības visiem gribētājiem varētu apdraudēt valsts pamatvērtības
1.vieta- vēlēšanu likums un bezjēdzīgā partiju sistēma
No vēlēšanām uz vēlēšanām ejam un balsojam par pilnīgi bezjēdzīgām partiju programmām , kuras nevienam neko nenozīmē- deputāti staigā no partijas uz partiju, dibina jaunas, pakļaujas sponsoru prasībām, jo tāds ir likums, kuru negribam mainīt jau 22 gadus. Tieši bezatbildīgu partiju sistēma un politiski amati ir lielākais šķērslis Latvijas normālai attīstibai un izcils ierocis veiklu darboņu rokās. Un izskatās, ka šo sistēmu ar demokrātiskām metodēm mainīt nav iespējams, jo (skat. 3.vietu topā- Spītīga turēšanās pie sen novecojušās Satversmes) to var mainīt tikai 2/3 ievēlēto deputātu balsu un velti cerēt, ka kungi un kundzes zāģēs zaru, uz kura tikko uzrāpušies. Kas atliek? Pēc 11 dienām Latvija atzīmēs vēl kādu pretrunīgu, bet daudzējādā ziņā spēcīgu datumu...
[+] [-]