Kad nav jāsāk savs bizness: 10 argumenti, lai strādātu citu labā
Filmās un grāmatās, ja varoņi uzdrošinājušies uzsākt savu biznesu, tam noteikti jāvainagojas ar grandioziem panākumiem. Dzīvē 90% projektu neizdzīvo, pat nepaguvuši uzņemt apgriezienus. Varbūt ne katram jāseko aicinājumam “uzsāc savu biznesu un dzīvo pēc saviem noteikumiem”? Biznesa koučs Žanna Lurjē stāsta par to, kāpēc uzņēmējdarbība ne vienmēr ir saprātīgs lēmums, bet darbam birojā nav ne vainas.
Kā mēs iedomājamies veiksmīga biznesmeņa dzīvi? Grezna, izsmalcināta, pārticīga un laimīga. Brauc ar šiku mašīnu uz vakariņām dārgā restorānā. Atgriežas skaistajā lauku mājā vai dzīvoklī pilsētas centrā, atpūšas labākajos kūrortos. Šķiet, ka pietiek izlasīt grāmatu “Kā kļūt par miljonāru”, uzsākt kaut ko savu, un visas pasaules dārgumi būs pie mūsu kājām. Protams, tas nav nopietni. Pirms uzsākt savu projektu, ir jāatbild pašam sev uz dažiem jautājumiem.
“Kāpēc man vajag savu biznesu?”
Ja tevi virza tikai fantāzijas par saldo dzīvi, tas ir, tieksme apmierināt materiālās vajadzības, bizness diez vai būs veiksmīgs. Savs bizness ir vesela dzīve, kas sastāv no dažādiem posmiem. Būs gan ieskrējiens, gan panākumi, gan kritiens. Tavam biznesam vispirms jābūt vajadzīgam un noderīgam cilvēkiem. Tikai tādā gadījumā viņi būs gatavi maksāt tev naudu. Ne jau tāpēc, ka tu sapņo dzīvot skaisti un bagāti.
“Kādas mentālas vajadzības bizness apmierinās?”
Biznesa projektam jāapmierina arī tavas nemateriālās vajadzības – vēlmi pašrealizēties, strādāt autonomi, veidot savu komandu. Slavenā frāze “Atrodi darbu, kas tev patīk un Tev nekad vairs nebūs jāstrādā”, ir tālu no reālās dzīves. Tāpat kā skaisti vārdi par to, ka darīt vajag tikai to, kas patīk. Ja esi nolēmis kļūt par patiesi veiksmīgu uzņēmēju, nelasi populistiskas grāmatas, labāk ķeries pie lietas.
“Vai es tiešām gribu ko savu?”
Mēs lasām daudzus panākumu stāstus, un sāk likties, ka uzņēmējdarbība ir kaut kas vienkāršs, kas katram pa spēkam. Patiesībā uzņēmējdarbība ir vissarežģītākais personiskās un profesionālās realizācijas ceļš. Strādāt citu labā nemaz nav tik slikti, ja vien maksā labu algu. Jāatceras arī par to, ka uzņēmējdarbība nav izklaide, bet liela atbildība pret sevi, tuviniekiem, komandu - cilvēkiem, kuri ir finansiāli atkarīgi no tevis. Vai esi gatavs uzņemties tādu atbildību?
“Ko es darīšu, ja man nesanāks?”
Vairums leģendu par veiksmīgiem uzņēmējiem izklausās apmēram tā: cilvēks strādāja garlaicīgā kantorī, tad ņēma un aizgāja. Atvēra savu biznesu un pēc trim mēnešiem nopirka labu automobili... Tev viss var būt arī citādi. Pieņemsim, ka bizness sagādās vilšanos vai novedīs pie finansiāla sabrukuma. Kā tiksi galā? Ko teiksi kolēģiem un draugiem? Vai dalīsies ar neveiksmes stāstu? Vai būsi gatavs atgriezties savā iepriekšējā darbavietā? Svarīgi detalizēti pārdomāt visus atkāpšanās ceļus biznesa zaudējumu gadījumā un tikai pēc tam sākt ticēt sev un sava projekta vajadzībai.
Pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, jāapsver argumenti par labu darbam birojā.
1. Skaidra atbildības zona
Darbinieks atbild savu amata pilnvaru ietvaros. Ja kaut kas noiet greizi, visbriesmīgākais, kas var notikt, ir atlaišana. Nepatīkami, bet tā nav katastrofa. Uzņēmuma īpašnieks vienmēr ir atbildīgs visa biznesa ietvaros. Pievienojas arī sociālā atbildība. Kļūda var būt fatāla - uz kārts likts viss bizness.
2. Stabili ienākumi
Darba ņēmējs saņem algu līgumā paredzētajos laikos. Tātad var plānot tēriņus mēnesi vai pusgadu uz priekšu, orientējoties uz potenciālajiem ienākumiem. Uzņēmējam ir pavisam cits stāsts. Viņš nemitīgi domā, kā palielināt peļņu. Galva griežas no risinājumu variantiem: kā apmaksāt nomu, nodokļus, algu, norēķināties ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem. Tikai pēc tam viņš domā par savu algu un līdzekļiem uzņēmuma attīstībai.
3. Mazāks stress
Darbinieks, protams, darbā jūt stresu, bet tas ir daudz vieglāks par privātuzņēmēja stresu. Uzņēmējs dzīvo pastāvīgās bailēs, ka bizness var sabrukt. Pazudīs partneri. Pievils piegādātāji. Klienti uzrakstīs sliktas atsauksmes sociālajos tīklos. Visapdāvinātākais uzņēmuma darbinieks nodibinās konkurējošu firmu. Iznīcināt biznesu mūsdienās ir ļoti vienkārši, un uzņēmējs to labi zina.
4. Reglamentēts atvaļinājums
Darbinieks dodas atvaļinājumā, un aizmirst par uzņēmuma lietām - atpūta ir atpūta. Viņš var izslēgt telefonu, nevērt vaļā e-pastu. Privātuzņēmējam nav atvaļinājuma. Fiziski viņš var aizbraukt uz jūru vai kalnu slēpošanas kūrortu, bet biznesu “ņem līdzi”. Vairākas stundas dienā uzņēmējs spiests veltīt darbam, īpaši sākuma posmā. Vai esi tam gatavs?
5. Normēts darba laiks
Darba ņēmējs parasti strādā birojā noteiktas stundas. Viņš nedomā par to, kā palielināt uzņēmuma peļņu, samazināt izmaksas, motivēt personālu. Neuztraucas par to, ko dara konkurenti. Uzņēmējs strādā 24/7 režīmā, pastāvīgi atrodas lēmumu pieņemšanas procesā, jo tieši no tiem atkarīgs uzņēmuma stāvoklis tirgū. Nenormēts darba režīms ir galvenais uzņēmējdarbības trūkums.
6. Vakari un brīvdienas ģimenes lokā
Gan jauns uzņēmējs, gan biznesmenis ar stāžu arī pēc 18.00 domā, kā uzlabot biznesa procesus. Tiekas vai komunicē ar partneriem vai pasūtītājiem jaunu līgumu parakstīšanai, darījuma nosacījumu saskaņošanai. Šāds grafiks nevar neiespaidot attiecības ar ģimeni.
7. Mērena iesaistīšanās
Darbinieka iesaistīšanās darbā var būt vienāda ar nulli, bet var būt arī 50%, un 100% – atkarīgs gan no motivācijas, gan no personiskajām īpašībām. Savukārt uzņēmējs vienmēr iesaistīts 100% apmērā, jo no viņa aktīvās līdzdalības ir atkarīga biznesa stabilitāte un attīstība.
8. Ierobežota kontrole
Darba ņēmējs kontrolē padotos amata apraksta ietvaros vai vispār atbrīvots no atbildības. Uzņēmējs baidās zaudēt biznesu un tāpēc seko visam. Grūtības ar pienākumu deleģēšanu ir viena no galvenajām biznesa īpašnieku problēmām, kas liek tiem pārstrādāties un “dzīvot darbā”.
9. Mierīgāka attieksme pret darba kolektīvu
Algots darbinieks šodien strādā šeit, bet rīt, iegūstot zināšanas un prasmes, - pie konkurenta, un tas ir normāli. Uzņēmējs vienmēr nodarbojas ar efektīvu darbinieku atlases procesu, profesionāli novērtējot viņu darbu. Viņam jādomā par darba kolektīva attīstību, lai palielinātu darba spējas un atdevi.
10. Mērenas prasības kompetencei
Darbinieks var atļauties zināt un prast tikai to, kas nepieciešams darba pienākumu izpildē. Īpašniekam jāzina visi biznesa smalkumi: no attīstības stratēģijas un konkurētspējīgu pozīciju noturēšanas tirgū, finanšu, grāmatvedības un likumdošanas zināšanas un pielietošanas, līdz efektīvas komandas veidošanai.
Darbs uzņēmumā dod iespēju gūt pieredzi un paplašināt kompetenci, sēžot mājīgā birojā, nevis karojot uz sava biznesa barikādēm. Strādāt kāda vadībā ir daudz vienkāršāk nekā vadīt “kaut ko savu”.
Pirms uzsākt savu biznesu, padomā par to, ko tev dos šis bizness. Varbūt nepametot biroja krēslu, var realizēt radošo potenciālu un bērnības sapņus.
