Jautru un vērtīgu jauno mācību gadu! Joki par skolu
Par godu jaunā mācību gada sākumam ielūkojamies jociņos par skolu un ar to saistītās tēmās. Lai visiem veiksmīgs un cik iespējams – tradicionāls mācību gads!
Dēls saka mātei:
- Es vairs neiešu uz skolu.
- Kāpēc?
- Nevaru vairs izturēt! Atkal Bērziņš sitīs pa galvu ar mācību grāmatu, Liepiņš liks uz krēsla saspraudes, bet Kalniņš mēģinās paklupināt. Neiešu.
- Nē, dēls, tev jāiet uz skolu. Pirmkārt, tu jau esi pieaudzis, nesen palika četrdesmit gadi, otrkārt, tu esi skolas direktors.
Visa klase cienīja Pēteri un baidījās no viņa: visi zināja, ka viņš nodarbojas ar karatē. Taču kādu dienu viņu piekāva citas skolas zēni: viņi nezināja, ka Pēteris nodarbojas ar karatē.
Skolas kafejnīcā blakus sāls traukam pielikta zīmīte: "Nebāziet pirkstus un olas sālī!"
Pārlasot sacerējumus par tēmu: "Kā es pavadīju vasaru", tika atklātas divas laupīšanas un trīs uzbrukumi.
Dzīves skola ir vienīgā, kuru nemaz negribas pabeigt.
- Tēti, vai šodien ir jauka diena?
- Ko tu man katru rītu prasi vienu un to pašu?
- Skolotājs teica, ka vienā jaukā dienā viņš manis dēļ sajukšot prātā.
Darbmācības stundā skolotājs saka skolniekam:
- Tu ar āmuru belz tā kā zibens.
- Jūs gribat teikt, ka es tik ātri strādāju?
- Nē, gribu teikt, ka zibens arī netrāpa divas reizes pēc kārtas vienā vietā.
- Ko tu darīji skolā?
- Gaidīju zvanu.
- Kādēļ pievēršat uzmanību tikai tām vietām, kur diktātā ir kļūdas? Labāk saskaitiet, cik kļūdu man nav!
Skolotājs sarunājas ar karaliskā nama atvasi:
- Vai jūsu augstība var pateikt, kas tas ir par putnu?
- Tas ir ērglis.
- Pilnīgi pareizi, tas ir ērglis, bet vismazākais no ērgļiem. Citiem vārdiem – zvirbulis.
Pakalpojums "Brālis uz pusstundu". Krimināla paskata puisis ieradīsies skolā un starpbrīdī aprunāsies ar klienta nelabvēļiem.
Skolā es mācījos 2 svešvalodas: angļu valodu un ģeometriju.
Lai 21. gadsimtā kļūtu par slavenību, nav jābūt ģēnijam, pietiek izdarīt kādu muļķību. Piemēram, ierasties skolā apakšveļā.
- Mammu, ja tu tikai zinātu, kādus sliktus vārdus mēs skolā rakstām uz tāfeles!
- Nu, dēls, es ceru, ka tu neraksti?
- Nē! Es diktēju!
- Labdien, mani sauc Jānis Bērziņš, un es esmu alkoholiķis. Es ienīstu savu darbu un eju uz to tikai tāpēc, lai man būtu nauda dzirai.
- Bērziņa kungs, vai esat pārliecināts, ka direktoram šādā veidā jāsasveicinās ar pirmklasniekiem?
Iepriekš skolā mācīja lasīt un rakstīt, bet tagad skola pārbauda, kā bērniem to visu iemāca mājās.
- Kur tu šobrīd esi?
- Ellē.
- Iznāksi ārā no skolas, pārzvani.
Es gāju tādā skolā, kur nebija vajadzības mācīt Darvina teoriju. Starpsugu cīņa un izcelšanās no pērtiķiem bija acīmredzama.
Dažreiz man rādās briesmīgs murgs - it kā es skolā rakstītu algebras testu. Par laimi, es ātri pamostos īrētā miteklī ar diviem nokavētiem patēriņa kredītiem...
- Man, lūdzu, dubulto viskiju.
- Meitenīt! Te ir skolas kafejnīca!
- Ak, piedodiet, aizdomājos. Kompotu, lūdzu...
Pirmklasniekiem ir tādi portfeļi, it kā viņi būtu gatavi jebkurā brīdī pamest ģimeni un uzsākt patstāvīgu dzīvi.