Nepalaidiet garām savas iespējas
Ir leģenda, ka pie katra no mums dzīvē reiz pienāk Dievs. Turklāt viņš var ierasties jebkurā formā - slapjš kaķēns, večuks, nabags - un mūsu liktenis ir atkarīgs no tā, kā mēs uzvedīsimies šajā satikšanās brīdī... par to stāsta kāda teika.
Lai sasniegtu mērķus un sapņus, jāiegulda smags darbs, bet, lai ilgstoši kvalitatīvi veiktu smagu darbu, jāprot atpūsties. Pārlūkprogrammai Ghost Browser ir nevainojama un intuitīva saskarne, kas ir lieliski piemērota ikdienas pārlūka lietošanai, ja jūsu profesija neprasa neko vairāk par, piemēram, e-pasta vēstuļu lasīšanu. Tādējādi, papildus ar darbu saistītiem mērķiem, tas varētu viegli kļūt par jūsu izvēli, kad vēlaties pārlūkot sociālos medijus, skatīties smieklīgus kaķu video vai pat spēlēt spēles tādās iGaming platformās kā Vulkan.
Par ko stāsta teika?
Reiz dzīvoja pasaulē cilvēks. Viņam bija trīs sapņi: lai būtu labs darbs ar lielu algu, apprecēties ar skaistu un labu meiteni un... kļūt slavenam visā pasaulē. Dzīvē kā jau visiem bija daudz atgadījumu, notikumu un piedzīvojumu, pakavēsimies pie trijiem no tiem:
Aukstā ziemas rītā jaunais cilvēks steidzās uz darba interviju. Līdz tikšanās laikam bija palikušas 5 minūtes, bet viņam vēl vajadzēja noskriet veselu kvartālu. Pēkšņi viņa priekšā paslīdēja un nokrita kāds vecs vīrs. Mūsu varonis paskatījās uz vīrieti, nosprieda, ka viņš ir piedzēries un, nepasniedzis roku, skrēja tālāk. Par laimi, viņš nenokavēja interviju. Tiesa, savu sapņu darbu viņš diemžēl nedabūja.
Siltā vasaras vakarā vīrietis pastaigājās pa pilsētu. Pamanījis ielu mākslinieku trupu, viņš apstājās, lai pavērotu izrādi. Skatītāju bija maz, bet luga bija jautra un aizraujoša. Pēc izrādes beigām atskanēja aplausi, tad cilvēki sāka izklīst. Arī vīrietis jau pagriezās, lai dotos prom, kad kāds nedroši pieskārās viņa plecam. Tā bija lugas galvenā varone, vecenīte - klauns. Viņa sāka iztaujāt, vai viņam patika izrāde, vai viņš ir apmierināts ar aktieriem. Bet cilvēks nevēlējās ar viņu runāt un, nevērīgi, ar riebumu novērsies, devās mājup.
Kādā lietainā rudens vakarā cilvēks steidzās mājās no drauga dzimšanas dienas. Diena bija bijusi smaga, un viņš sapņoja par to, lai ātrāk tiktu vannā un aizmigtu siltā, mīkstā gultā. Pēkšņi viņš izdzirdēja kādu apslāpētu šņukstu. Tā bija sieviete. Viņa sēdēja uz soliņa pie mūsu varoņa mājas. Viņa bija viena, bez lietussarga, un tikai vieglas jakas kapuce glāba viņu no aukstā lietus. Ieraudzījusi mūsu varoni, viņa lūdza palīdzību. Sievietei kaut kas bija atgadījies ģimenē un viņai ļoti gribējās aprunāties ar kādu dzīvu dvēseli. Vīrietis brīdi apstājās, viņa acu priekšā parādījās vanna un gulta, viņš nomurmināja, ka ir ļoti aizņemts, un aizsteidzās uz kāpņu telpu.
Cilvēks tā arī nodzīvoja nelaimīgu dzīvi, jo nepiepildīja savus sapņus. Un nomira.
Nokļūdams debesīs, cilvēks satika savu sargeņģeli.
- Tu zini, ka esmu nodzīvojis pavisam nelaimīgu un nenozīmīgu dzīvi. Man bija trīs sapņi, bet neviens no tiem nepiepildījās. Tik žēl...
- Hmm... Mans draugs, es darīju visu, lai visi tavi sapņi piepildītos dzīvē, bet tev vajadzēja tikai vienreiz pasniegt roku, atvērt acis un sasildīt sirdi.
- Par ko tu runā?
- Atceries tavā priekšā paslīdējušo un nokritušo cilvēku? Tas cilvēks bija firmas ģenerāldirektors, kurā tu tik ļoti gribēji nokļūt. Tevi gaidīja reibinoša karjera. Viss, ko tev vajadzēja izdarīt - pasniegt roku.
Vai atceries veco vecenīti - klaunu, kura pēc izrādes pienāca pie tevis ar jautājumiem? Tā bija jauna, skaista aktrise, kas iemīlējās tevī no pirmā acu uzmetiena. Jūs gaidīja laimīga nākotne, bērni, nebeidzama mīlestība. Viss, ko tev vajadzēja izdarīt - atvērt acis.
Vai atceries raudošo sievieti pie tavas mājas? Bija lietains vakars, viņa bija izmirkusi no lietus un asarām... tā bija slavena rakstniece. Viņa bija pārdzīvojusi ģimenes krīzi, un viņai bija nepieciešams emocionāls atbalsts. Ja tu būtu palīdzējis viņai sasildīties savā dzīvoklī, noklausījies un mierinājis, viņa būtu uzrakstījusi grāmatu, kurā par to pastāstītu. Grāmata kļūtu slavena visā pasaulē un tu kopā ar to, jo titullapā autore būtu norādījusi, kurš kļuva par šī darba mūzu. Viss, kas tev bija vajadzīgs, bija tikai sasildīt apjukuša cilvēka sirdi. Tu biji neuzmanīgs, mans draugs.
Vīrietis nopūtās un devās pa mēnesstaru ceļu uz zvaigžņoto visuma tāli......
Morāle: ieklausieties pasaulē, tā visu laiku piedāvā iespēju. Bet palīdzību ne tikai jāprot lūgt, bet arī ar cieņu pieņemt...