Dārgakmeņi ir. Tie mirdz, vienalga vai tie ir cilvēka acīm redzami, vai apslēpti. Arī cilvēki ir kā dārgakmeņi ar savu dzīvības brīnumu. Cilvēki mirdz ar saviem labajiem darbiem gan šai saulē, gan aizsaulē. Šādas atziņas man radās, domājot par daudziem brīnišķīgiem cilvēkiem, to starpā arī par Laumu Balodi. Par viņu ir stāstīts grāmatā "Mēs satikāmies ezera krastā". Bet daļa līvāniešu un dignājiešu, domāju, viņu atceras dzīves laikā, ir sastapuši, darbojoties kultūras laukā. (Lauma bija ilggadēja Līvānu teātra režisore un kultūras darbiniece). Ar Laumu arī mani liktenis saveda kopā, un man ir par ko pastāstīt. |