Nacionālajā bibliotēkā dibinās Aleksandrijas bibliotēkas Draugu biedrību
Piektdien, 2. septembrī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), klātesot Aleksandrijas bibliotēkas (AB) direktoram Dr. Ismailam Serageldīnam (IsmailSerageldin), notiks Aleksandrijas bibliotēkas Draugu biedrības Latvijas atzara (Latvian Friends Association of the Library of Alexandria) dibināšanas sanāksme.
Draugu biedrības Latvijas atzara galvenie mērķi un uzdevumi ir sekmēt zināšanu un domu apmaiņu par Ēģiptes un Aleksandrijas vietu no vissenākā laikmeta, cauri hellēnisma kultūrai, Romas impērijai, kristietības pirmsākumiem, islāma dominantei un arābu pasaulei līdz pat mūsdienām. Biedrība veicinās izpratni vietējā sabiedrībā par AB nozīmi, un paredzēts, ka, piemēram, sanāksmes, publikācijas (tulkojumi), kultūras pasākumi varētu stiprināt Latvijas un Ēģiptes kultūras sadarbību un AB fundamentālo vēstījumu izplatīšanu.
“2002. gadā, lielā mērā pateicoties UNESCO un tās dalībvalstu atbalstam, tika atklāta atdzimusī Aleksandrijas bibliotēka. Līdzīgu uzmanību un UNESCO patronāžupēc tam izpelnījusies vienīgi jaunā LNB ēka – Gaismas pils. AB, respektējot savu vēsturisko misiju pagātnē, pašlaik ir kļuvusi par vienu no redzamākajām institūcijām ne tikai bibliotēku vidū arābu, islāma pasaulē, bet arī Eiropas un visas pasaules kontekstā. Šī bibliotēka ir centrs kultūras, zinātnes, izglītības un sociāli politiskiem procesiem. To vada izcila personība – Dr. IsmailsSerageldīns. Savukārt AB Uzticības padomē darbojas bijusī Latvijas Valsts prezidente Dr. Vaira Vīķe-Freiberga,” stāsta LNB direktors Andris Vilks.
Viena no AB atbalsta struktūrām ir Starptautisko Draugu apvienība (InternationalFriendsoftheBibliothecaAlexandrina), kuras atzari šobrīd ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Dienvidāfrikas Republikā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lielbritānijā, Marokā, Meksikā, Monako, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā un UNESCO.
Biedrībā aicinātipiedalīties dažādu Latvijas nozaru (vēstures, valodu, literatūras, filozofijas, teoloģijas, politoloģijas u.c.), akadēmiskās vides, diplomātijas, politikas, kultūras un mākslas pārstāvji,tostarp Latvijā pastāvīgi dzīvojošie Tuvo Austrumu pārstāvji, kuri ir iekļāvušies Latvijas sabiedriskajā dzīvē.
Plkst. 12.00 Dr. I. Serageldīns uzstāsies Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu centrā (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) ar nozīmīgu lekciju “Aleksandrijas bibliotēka: pagātne, tagadne un nākotne”. Ieeja bez maksas.
Uzziņai:
Dr. IsmailsSerageldīns ir Ēģiptē lielākās Aleksandrijas bibliotēkas dibinātājs un direktors. Viņš vada katrai Aleksandrijas bibliotēkai pakļauto izpētes institūtu un muzeju direktoru padomi. Dr. I. Serageldīns ir arī Ēģiptes premjerministra padomnieks kultūras, zinātnes un muzeju jautājumos.
Viņš ir publicējis vairāk nekā 100 grāmatu un monogrāfiju, kā arī vairāk nekā 500 zinātniskas publikācijas par dažādiem tematiem biotehnoloģijās, lauku attīstībā, ilgtspējas un sabiedrības vērtību zinātnē. Viņš ir saņēmis 34 Goda doktora grādus.
