Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:362, Did:0, useCase: 3


Miris gleznotājs, pedagogs Vladimirs Kozins

Redakcija
Redakcija

Miris gleznotājs, pedagogs Vladimirs Kozins
Vladimirs Kozins. Leo Svempa portrets


Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka 18. septembrī mūžībā devies gleznotājs, pedagogs Vladimirs Kozins. Vecmeistara – gleznotāja Vladimira Kozina daiļrade veidojās latviešu, baltkrievu un ebreju kultūru saplūsmē.

Darbos mākslinieks pasauli atveidojis nosvērti, apcerīgi, gleznotos tēlus ietverot līdzsvarotās tonālās kompozīcijās. Liela nozīme mākslinieka daiļradē bija jaunībā apmeklētajām veidošanas nodarbībām, kur gūtās prasmes vēlāk glezniecības kompozīcijām piešķīra plašākā dimensijā tvertu viengabalainību un stabilitāti. Sākot no 20.gs.vidus V.Kozins radoši darbojās un dzīvoja līdzi Latvijas mākslas procesiem kopā ar daudzām personībām, gleznotājiem: Leo Svempu, Oto Skulmi, Džemmu Skulmi, Ģedertu Eliasu, Jāni Pauļuku, Maiju Tabaku, Leonīdu Mauriņu, Juri Jurjānu, Aiju Zariņu, Ivaru Heinrihsonu, Helēnu Heinrihsoni, Birutu Delli u.c., kuri veidojuši mūsu glezniecības kopainu. Vladimirs Kozins piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Japānā, Krievijā, Uzbekistānā. Radošos braucienos mākslinieks apmeklējis Franciju, Spāniju, Itāliju, Krieviju u.c. Gleznotājs savā daiļradē strādājis eļļas tehnikā un radījis lielformāta figurālas kompozīcijas, batālijas un ainavas žanra, arī klusās dabas kompozīcijas, veidojis nozīmīgu latviešu kultūras darbinieku, kā aktiera K. Klētnieka, gleznotāju – I.Zariņa (1977), L.Svempa (1978), Ģ.Eliasa (1979), N.Breikša (1980) u.c., portretus.

Gleznotājs, pedagogs Vladimirs Kozins dzima 1922. gada 17. septembrī Gomeļas guberņā (šobrīd Brjanskas apgabals), Starodubas rajona Ļevenkas sādžā, Krievijā. Kozinu ģimenei pārceļoties uz Bežicas pilsētu Brjanskas apgabalā, Vladimiram Kozinam bija iespēja apmeklēt Bežicas Pionieru pils veidošanas pulciņu, kuru tolaik vadīja krievijas vāciete Zinaida Meijere. Pulciņā pasniedzējas vadībā tika veidotas žanriskas figūriņas, kas tika eksponētas TSSI (Tautas saimniecības sasniegumu izstāde), Maskavā, un tas Vladimiram Kozinam deva pārliecību turpināt iegūt mākslas izglītību. Pirmo māksliniecisko izglītību viņš ieguva Vitebskas Mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļā (tag. Baltkrievijas Republika; mācījies no 1937.-1941.g.) pie mākslas pedagogiem, gleznotājiem – portretu un monumentālo darbu autora, baltkrieva Ivana Ahremčuka (1903-1971), figurālo kompozīciju gleznotāja, ebreja Hanana Gutermana (1909-1942) u.c. Līdzās Vladimiram Kozinam skolā mācījās nākamais Latvijas gleznotājs Aleksandrs Toropins (1924-1960).

Vladimirs Kozins piedalījās Otrajā pasaules karā un pēc dienesta PSRS bruņotajos spēkos iekļāvās Latvijas kultūrā. 1945. gadā Vladimirs Kozins iestājās Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālas mākslas nodaļa, Glezniecības apakšnozare). Vladimira Kozina LMA pedagogi bija gleznotāji Oto Skulme (1884-1967; Monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1940-1941, 1944-1956, LMA rektors 1940-1941, 1944-1961), Ģederts Eliass (1887-1975; LMA pedagogs no 1925, Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1932-1942, LMA Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1944-1953), Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972; LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs 1921-1932, LMA Portretu glezniecības darbnīcas vadītājs 1947-1957), Jānis Liepiņš (1894-1964; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1940-1950), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Arvīds Egle (1905-1977; LMA pedagogs 1945-1977, Glezniecības katedras pedagogs 1945-1950) u.c.

Vladimirs Kozins LMA Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvēja 1949. gadā ar diplomdarbu “Ganāmpulki ceļā uz aizmuguri”, vadītājs – gleznotājs Ģederts Eliass. Diplomdarbs tika veidots eļļas tehnikā uz audekla, 143x213 cm, attēlojot kara laika aizmugures ainu. Līdzās Vladimiram Kozinam 1949. gadā LMA Stājglezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Ģederta Eliasa absolvēja nākamie mākslinieki: Maija Eliase (1924-1991) ar darbu “Ābolu novākšana”, Harijs Veldre (1927-1999) ar darbu “Ielu bruģētāji”, Milda Bīrīte (1909-1988) ar darbu “Mākslas akadēmijas bibliotēka”, LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcu pie vadītāja Jāņa Liepiņa ar diplomdarbu “Pionieri botānikas stundā” absolvēja Mārcis Avotiņš (1922-1975), Hermans Doncovs (1916-2001) ar darbu “Ievēro pretinieku”, Lidija Auza (1914-1989) ar darbu “Baleta mēģinājumā”, Velta Ozola (1921-1985) ar diplomdarbu “Kokmateriālu sagatavošana”. LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie Oto Skulmes absolvēja Džemma Skulme (1925-2019) ar darbu “Dziesmu svētki”, Arturs Mucenieks (1912-1984) ar darbu “Fizkultūriešu svētki”, Oļģerts Egons Urbāns (1922-1977) ar darbu “Fizkultūriešu parāde Maskavā”.
Vladimirs Kozins bija LMA ilggadējs pasniedzējs, kā mācībspēks viņš strādāja akadēmijā no 1949. gada līdz 1999. gadam. Pēc studijām mākslinieks tika uzaicināts kļūt par LMA Glezniecības katedras asistentu līdzās gleznotājiem Raimondam Auniņam (1907-1960; LMA Glezniecības katedras asistents 1947-1952) un Eduardam Vītolam (1877-1954; LMA Glezniecības katedras asistents 1946-1954). 1953. gadā Vladimiru Kozinu apstiprināja par docentu un 1964. gadā par profesoru. Mākslinieks ilglaicīgi vadīja LMA Glezniecības un kompozīcijas katedru (1953-1989). V. Kozins kā tolerants pedagogs piedalījās vairāku latviešu gleznotāju paaudžu audzināšanā un radošā redzesloka paplašināšanā, deva ieguldījumu plenēra, reālistiskās glezniecības un tās krāsu redzējuma popularizēšanā LMA. Vladimira Kozina audzēkņi bijuši: Laimdots Mūrnieks (1937-2011), kas LMA absolvēja ar darbu “Spārnotais palīgs” (1953), Gunārs Mitrēvics (1928-2007) absolvēja ar darbu ”Kuģu remonta rūpnīcā/Ostā” (1956), Aleksandrs Rodins (1922-2001) ar darbu “Uz medībām” (1956), Aleksejs Fjodorovs (1924-1997) ar darbu ”Sapūdējis labību” (1956), Edīte Krastenberga (1929-2016) “Uz pārceltuves” (1958), Vladislavs Rubulis “Rojas zvejnieki”, Alberts Pauliņš ar darbu “Jaunais ceļš” (1982), Gunārs Hehts (1954-2005) ar darbu “Studenti pie zvejniekiem” (1983) u.c. Jāatzīmē, ka Vladimira Kozina audzēkņiem var piepulcināt Latvijas gleznotājus, kas bija studējuši LMA no 1953. gada. LMA pirmajos trīs kursos klusās dabas, portreta, figurālās kompozīcijas gleznošanas uzstādījumus studenti apguva arī pie pedagoga Vladimira Kozina.

Vladimirs Kozins bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1952. gada un tika uzņemts ar LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja Arvīda Egles ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Leo Svempa lūgumu PSRS Mākslinieku savienībai (PSRS MS), ko apstiprināja ar PSRS MS orgkomitejas priekšsēdētāja, tēlnieka Matveja Maņizera (1891-1966) lēmumu. Iepriekš, 1949. gadā V. Kozins ar LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Artura Lapiņa (1911-1983) ieteikumu un PSRS MS orgkomitejas priekšsēdētāja, gleznotāja Aleksandra Gerasimova (1881-1963) lēmumu tika uzņemts par LMS biedra kandidātu.

Vladimirs Kozins bija ievēlēts LMS valdē, darbojās kā LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs un bija LMS Revīzijas komisijā (1964, 1968, 1977). No 1949. gada bija arī LPSR Mākslas fonda biedrs un vēlāk valdes priekšsēdētājs. Mākslinieks darbojies LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā (1965, 1968, 1970, 1972, 1976, 1977). LMS rīkoto “Mākslas dienu” (1960) laikā Vladimirs Kozins tikās ar skatītājiem savā darbnīcā Šarlotes ielā, Rīgā, tāpat kā tēlniece Aleksandra Briede (1901-1992) tikās darbnīcā Kalnciema ielā, darbnīcā Miera ielā gleznotājs Kārlis Melbārzdis (1902-1970), darbnīcā Iecavas ielā gleznotājs Kārlis Miesnieks, darbnīcā Astras ielā tēlnieks Kārlis Zemdega (1894-1963), darbnīcā bij. Gorkija ielā (tag. Valdemāra iela), Rīgā gleznotājs Aleksandrs Zviedris (1905-1993).

Pirmā izstāde, kurā ar diplomdarbā veidoto gleznu piedalījās Vladimirs Kozins, bija Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 32. gadadienas izstāde (1949), kurā varēja vērot arī Eduarda Kalniņa, Ārija Skrides un Staņislava Dinģeļa (1899-1988), Rūdolfa Piņņa (1902-1992), Aleksandra Zviedra, Anša Artuma (1908-1997), Staņislava Ivaņicka (1908-1971), Vitālija Kalvāna (1909-1965), Kārļa Miesnieka (1887-1977) u.c. darbus. Mākslinieks turpināja izstāžu praksi un sevi apliecināja ar aktiera Karpa Klētnieka portreta kompozīciju Republikāniskajā tēlotājmākslas izstādē 1950. gadā, un ar citiem darbiem vēlāk arī 1951., 1952., 1953., 1957. gados.

Gleznotāji Vladimirs Kozins, Nikolajs Breikšs (1911-1972) un Aleksandrs Toropins profesora Oto Skulmes vadībā kopā veidoja pasūtījuma darbu – monumentālu gleznojumu “Padomju varas pasludināšana Latvijā” Republikas tēlotājmākslas izstādei (1953). Vēlāk mākslinieks piedalījies Vissavienības mākslas izstādēs (Maskava, 1951, 1952) un nozīmīgajā “Latviešu mākslas un literatūras dekādes izstādē” PSRS Mākslas akadēmijas telpās (Maskava, 1955). Atalgojot māksliniekus par dalību dekādē 1955. gadā, PSRS Augstākās Padomes prezidijs apbalvoja ar Ļeņina ordeni tēlnieci Aleksandru Briedi un gleznotāju Arturu Lapiņu, ar Darba Sarkanā Karoga ordeni gleznotājus Eduardu Kalniņu, Oto Skulmi, Jāni Tillbergu, kā arī grafiķi Voldemāru Valdmani (1905-1966) un tēlnieku Teodoru Zaļkalnu (1876-1972). Pastāvot izstāžu stingrai ideoloģiskajai uzraudzībai un atlasei, tādi gleznotāji kā Kirilovs, Valija Janševska (1910-1988), Vladimirs Kozins, Harijs Veldre, Leo Kokle (1924-1964), Oļģerts Egons Urbāns, Arturs Mucenieks, Džemma Skulme, Ādolfs Melnārs (1908-1963), Antons Megnis (1907-1982), Jūlijs Viļumainis (1909-1981) savus audeklus veltīja jaunajai kolhozu dzīvei un revolucionāriem strādnieku nemieriem 1905. gadā (LPSR izstāde Maskavā, 1956) un arī darba tēmai (PSKP 22. kongresam veltīta Republikāniskā izstāde, Rīga, 1961; VĻKSM 45. gadadienai veltīta izstāde, Rīga, 1963).

LPSR I Jauno mākslinieku izstādē (1956) Vladimirs Kozins eksponēja darbus kopā ar tolaik jaunajiem gleznotājiem Valdi Dišleru (1922-2011), Ojāru Ābolu (1922-1983), tēlniekiem Valdi Albergu (1922-1984) un Annu Nollendorfu (1920-1999) u.c. Mākslinieks piedalījās “Mākslinieku dienu / Mākslas dienu” izstādēs (1967, 1973, 1974, “Pavasara salons” (LMS galerija, 1995), “Mākslas meistari pavasarim” (rīkoja “Radošo senioru nams”, Dailes Teātris, 2002, 2004)) un “Rudens” izstādēs (1977, 1978, 1979,1980, 1981). Vladimira Kozina darbi bijuši eksponēti izstādēs “Latvijas māksla 20. gs. otrajā pusē” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 2005, koncepcijas autore Irēna Bužinska un iekārtotāja Sandra Krastiņa) un I Starptautiskajā jūras ainavu izstādē “Marina – 2006” (Jūrmalas muzejs, 2006, kuratore Aira Ozoliņa), kurā piedalījās gleznotāji: Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe, Nikolajs Karagodins (1922-2015), Juris Ģērmanis, Zigmunds Šņore, Maira Veisbārde, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Uldis Zemzaris (1928-2022), Ralfs Jansons u.c. Vladimira Kozina darbi bija iekļauti izstādē “Padomju Latvijas tēlotāja māksla. 1944.-1957.” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”, 1988, kuratore Ilze Konstante).

Zīmīga vieta Vladimira Kozina daiļradē kopš diplomdarba tika atvēlēta Otrajā pasaules karā piedzīvotajiem iespaidiem Kaukāzā, Ukrainā, Baltijas valstīs u.c. PSRS Padomju armijas veterānu kustība bija ideoloģiski motivēta un kara dalībniekiem bija priekšrocības izglītības iespējās un sociālajās garantijās. Karam veltītu un kara veterānu izstāžu rīkošana Latvijā aktualizējās 20.gs. 60.-80. gados, kad V.Kozins vadīja LMS mākslinieku – kara veterānu sekcijas biroju, kas organizēja dažādus pasākumus un izstādes, piemēram, 1978. gadā izstādi “Padomju armijai – 60”, kas bija eksponēta Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejā. Tajā piedalījās gan kara veterāni - Vladimirs Kozins, gleznotāji Vladimirs Karjakins (1924-1980), Teodors Uldriķis (1909-1973), Romans Podobedovs (1920-1991), tēlniece Leja Novožeņeca (1921-2012), gan mākslinieki Valdis Kalnroze (1894-1993), Jānis Roberts Tillbergs, Igors Vasiļjevs (1940-1997). LMS mākslinieku – kara veterānu sekcijas birojs organizēja arī Padomju armijas 65. gadadienai veltītu izstādi (1982), kurā gleznotāji Aleksandrs Rodins un Miķelis Golts (1922-2007), Valdis Bušs (1924-2014), Vladimirs Kozins, grafiķis Josifs Elgurts eksponēja ainavās un klusajās dabās ietvertus privāto pārdzīvojumu motīvus un līdzās bija izstādīti gleznotāju Alekseja Kotļarova (1918-2006), Jurija Cirkunova (1925-1996) un grafiķes Gundegas Vaskas (1917–2006) veidoti portreti. 1985. gadā tika rīkota “Uzvaras 40. gadskārtas izstāde”, tajā bija pārstāvēti gleznotāju Jāņa Oša (1926–1991), Kārļa Dobrāja, Mihaila Korņecka (1926-2005), Ritas Valneres (1929-2015) darbi.

Būtiski ir Vladimira Kozina daiļradē izcelt autoram aktuālos klusās dabas un ainavu žanra darbus, kas pārliecina ar gaišo, tonāli līdzsvaroto sniegumu. Klusajās dabās iekļauti arī pareizticīgo ikonu motīvi (no 1973.g.), kas apliecina autora personīgās emocijas.

Vladimira Kozina personālizstādes notikušas Gulbenes vēstures un mākslas muzejā (“Nikolaja Karagodina un Vladimira Kozina gleznu izstāde”, 1982), Lapmežciemā (1985), galerijā “Nellija” (2004), LNMM Izstāžu zālē “Arsenāls” (2009) un Rīgas Mākslas telpā (2010), Rietumu bankas Mākslas telpā (2019), LMS galerijā (“Lidojums”, 2012, kuratore Diāna Laguna), “Glezniecība” (2017, kuratore Natālija Taicka), “Vladimirs Kozins-100. Glezniecība” (2022, kuratore Ludmila Pereca) u.c.
Mākslinieks strādājis arī akvareļglezniecībā, veidojis grāmatu grafiku un ilustrācijas: Maksima Gorkija (1868-1936) stāstu ciklam “Pasakas par Itāliju” (“Latgosizdat”, 1953), Arkādija Gaidara (1904-1941) novelei “Timurs un viņa komanda” (“Latgosizdat”, 1956), Nikolaja Dubova (1910-1983) novelei “Bārene” (“Latgosizdat”, 1957) u.c. Ilustrāciju meti tika veidoti akvareļa tehnikā uz papīra. Mākslinieka radošā mūža devums apkopots monogrāfijā “Vladimirs Kozins. Glezniecība” (teksts Natālija Jevsejeva, 2020) un albumā “Vladimirs Kozins. Zīmēšana. Glezniecība. Grafika” (2021) autora redakcijā.

Mākslinieks par pedagoga devumu gleznotāju paaudžu audzināšanā un viņa radošo sniegumu ir saņēmis apbalvojumus: Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1979), ordeni “Par izcilību darbā” (1986), LPSR Augstākās Padomes Goda rakstu (1956, 1965, 1969, 1972, 1982), medaļu “Par izcilu darbu V. Ļeņina 100 dzimšanas dienā” (1970), LPSR Ministru padomes un Latvijas Arodbiedrību padomes Goda rakstu (1985), LMS Goda rakstu (1981, 1982), prēmiju “Atzīšana-2011” (Krievija). V.Kozinam par dalību Otrajā pasaules karā piešķirti PSRS apbalvojumi: medaļa “Par Kaukāza atbrīvošanu” (1944), medaļa “Uzvara par Vāciju Lielā Tēvijas karā 1941-1945” (LTK, bij. PSRS areālā praktizētais 2PK posma apzīmējums), medaļa “Trīsdesmit gadi uzvarai LTK 1941-1945” (1975).

Vladimira Kozina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no gleznotāja, pedagoga Vladimira Kozina notiks 4. oktobrī plkst. 12.00, Rīgas II Meža kapu kapličā.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka Vladimira Kozina tuviniekiem un kolēģiem.