Purvīša balvai 2019 nominēti Romāns Korovins un Kristaps Ancāns

Romānu Korovinu par personālizstādi “Meistara Vu un meistara Lī satori” LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.)
Nominācijas pamatojums: „Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” izvēli skaidro LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.

„Asprātība pelēko ikdienu pārvērš par absurda teātri. Te vienmulībai tiek iepūsta dvēsele, un „nekas” pārveidots par antropomorfiem piedzīvojumiem, kuros, kā runā, var izsekot arī garīgās atklāsmes ceļu. Intriģējošie, humora piesātināti pavērsieni vērojami ne vien darbu saturā, bet arī izstādes iekārtojumā,” papildina mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.

Kristapu Ancānu par izstādi “Lielās atmiņas (izmēra ziņā)” Mākslas stacijā “Dubulti” (23.03.–05.05.2018.)
Nominācijas pamatojums: „Šī ir pirmā autora personālizstāde Latvijā. Ancāns Dubultos rāda darbu kopumu, kur var redzēt gan objektus, gan instalācijas, ready-made fragmentus, autortehnikā radītas lietas. Atšķirībā no citiem autoriem, kuriem ne sevišķi patīk dot nosaukumus saviem veikumiem, Ancāns ir daiļrunīgs, tā pievēršot uzmanību kādām pavisam paradoksālām un negaidītām mākslas darba komunikācijas iespējām (“Pīle atrod divas bumbas, kuras ar laiku ieaugušas zālē”). Tomēr ne literārie aspekti, ne atsauces uz katolicisma praksi (latīņu krusta formā saliktās kastes, kurās atrodas plastilīna bumbas, ko var nolasīt kā pasaules, kā individuālus visumus, kas nesatiekas) nav tas, kas mani valdzina visvairāk šī autora izstādē. Valdzinājums nāk no absolūtās brīvības sajūtas, ar kādu Ancāns savieno materiālus, savieno konceptus. Šiem savienojumiem piemīt bērnišķīga, tīra neparedzamība, kas nedomā par estētisku piekāpšanos. Tie atgādina veidu, kā bērni uzdod jautājumus, bieži negaidot atbildi, bet tādā veidā paši cenšoties definēt sev svarīgas lietas,” stāsta LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

„20. gs. 90. gadu kolektīvo atmiņu (autoram tā ir ļoti agra bērnība) ironiski nostalģiska transformācija šķietami bezjēdzīgos kinētiskos objektos un instalācijās. Savus darbus pats autors salīdzina ar “spēli, kura attīstās kā mākslīgais intelekts”. Darbu nosaukumiem nav pievienoti filozofiski pārgudri apraksti, tie tiek uzburti no kāda tēla, pielietotā materiāla vai tehnikas aprakstiem: “Begemots vēro mehānismu, kurš grābsta”, “Ir pašsaprotami pieņemt, ka lielākā daļa aktivitāšu žirafei ir neērtas”. Jauns vārds Latvijas mākslas kopainā. Cita paaudze, cita pieredze, bet tas pats veselīgais “Korovina” piegājiens,” papildina Inese Baranovska.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja desmit mākslas notikumus, tai skaitā:
 Zanes Zelmenes izstāde “Simulacrum” RIXC galerijā (23.02.–14.04.2018.);
 Andra Indāna un Lauras Prikules audiovizuālā izstāde “Pasauļu Vērotājs” topošajā Tallinas ielas radošajā kvartālā “Melnais Caurums”, Tallinas ielā 6 (25.01.–15.02.2018.);
 Martas Kalniņas un Ievas Filatovas izstāde “Varbūt varētu” LOW galerijā (01.03.–09.03.2018.);
 Ernesta Kļaviņa darbs “Izklaides algoritms” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
 Kriša Salmaņa instalācija “Aust” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
 Leonarda Laganovska darbi izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
 Andra Eglīša darbi izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.);
 Artūra Virtmaņa instalācija “Nākotnes iespringums” izstādē “Nākotnes valsts” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (23.02.–20.05.2018.).

EKSPERTI 2017. – 2018. GADĀ
No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule - Hirša.

PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi „Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu „Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.