6. Starptautiskā porcelāna apgleznošanas mākslas simpozija izstāde “KOPĀ 2017”.
No 2017. gada 4. līdz 31. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 3. stāvā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) skatāma 6. Starptautiskā porcelāna apgleznošanas mākslas simpozija izstāde “KOPĀ 2017”.
No š. g. 26. jūnija līdz 7. jūlijam Zvārtavas pilī – biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja radošajā filiālē – norisinājās 6. Starptautiskais porcelāna apgleznošanas mākslas simpozijs “KOPĀ 2017”.
Kopš 2007. gada Zvārtavas simpoziju organizēšanu sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību pārņēmusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas katedra. Simpoziji tiek rīkoti katru otro gadu, sniedzot dalībniekiem iespēju būt kopā, sadarboties un pilnveidoties neiedomājami sarežģītā jomā – porcelāna trauku apgleznošanā. Māksliniekiem ir vēlme eksperimentēt, atklāt ko jaunu, tādēļ pieteikumu dalībai forumā ir daudz. Pasākums paspējis iegūt atzinību starptautiskā mērogā, pulcējot radošas personības no dažādām pasaules valstīm.
Šogad simpozija kuratore, LMA Vizuāli plastiskās nodaļas Keramikas apakšnozares asociētā profesore Jevgeņija Loginova līdzās Latvijas māksliniekiem bija aicinājusi piedalīties divdesmit četrus dažādu nozaru pārstāvjus no Lielbritānijas, Austrijas, Krievijas, Turcijas, Lietuvas un Polijas.
Sestā simpozija darba un izstādes tēma bija “Lielformāta porcelāna vāzes apgleznojums”. Viena no Latvijas ievērojamākajām māksliniecēm porcelāna un keramikas jomā Inese Brants šo uzdevumu vērtē filozofiski: “Porcelāna vāze sevī iemieso trauslumu un mūžību. Mākslinieka apgleznojums ir kā cieņas apliecinājums formai un materiālam. Maģiskajā apgleznošanas-apdedzināšanas procesā rodas lieta ar īpašu auru, jo apgleznota vāze ir mākslas darbs, kurā ieguldīts viss autora personības spēks.”
Jau 1989. gadā Ineses Brants vadītajā simpozijā, toreiz vēl Dzintaru radošajā namā, tika apgleznoti dažādi porcelāna izstrādājumi. To mākslinieciskais līmenis bija tik augsts, ka labākie darbi tika iegādāti muzeju un Latvijas Mākslinieku savienības krājuma papildināšanai. Kopš šī laika dalībnieku vidū tiek ievērota tradīcija – simpoziju noslēgumā dāvināt savus darbus Zvārtavas pils interjerā izvietotajai laikmetīgā porcelāna apgleznojumu kolekcijai.
Porcelāna apgleznošanas skolas pirmsākumi Latvijā saistās ar slaveno darbnīcu “Baltars” (1924–1928), kuras mākslinieku eksperimentālā daiļrade 1925. gadā starptautiskajā izstādē Parīzē ieguva nedalītu uzmanību un visaugstāko novērtējumu, liekot pasaulē nozīmīgi izskanēt jaunās Latvijas valsts vārdam.
Ar porcelānu Latvija var lepoties arī šodien, jo, spriežot pēc vietējām un starptautiskajām izstādēm, gūtajām atzinībām, pēdējā laikā Latvijā izdotajiem porcelāna mākslai veltītajiem katalogiem un publikācijām, interese par šo mākslas veidu pastāv, un tas joprojām ir uzmanības centrā. Arī porcelāna simpozija ietvaros nodibinātie kontakti, notikušie semināri, meistardarbnīcas un viss radošais darbs kopumā aktivizē Latvijas mākslas integrācijas procesus pasaules mākslas apritē.