Šovakar sarunu ciklā „Simtgade un vēl” – Ilona Brūvere un „Versija Vera”
Nacionālā Kino centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi rīkotajā ciklā „Simtgade un vēl” 11. oktobrī – otrā saruna, kuras uzmanības centrā režisore un producente Ilona Brūvere, viņas Simtgades filma „Ievainotais jātnieks” un 2010. gada dokumentālā spēlfilma „Versija Vera” par tēlnieci Veru Muhinu. Sarunu vada kinozinātnieks Viktors Freibergs, sākums 18:00 LNB Ziedoņa zālē, ieeja brīva!
NKC un LNB ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu (plānoto pirmizrāžu secībā) un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora vai studijas filma, kas tapusi nesenā pagātnē un sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.
Trešdien, 11. oktobrī – saruna par filmu Ievainotais jātnieks, tā ir dokumentāla spēlfilma par tēlnieku Kārli Zāli, kuram līdz ar Latvijas simtgadi svinēsim 130. jubileju. Filma Ievainotais jātnieks balstās uz dokumentāliem Kārļa Zāles dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības dokumentācijas materiāliem, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, ieskicējot kultūras un mākslas personības un tā laika ideālus. Īpaša sižeta līnija veltīta tēlnieku Kārļa Zāles un Teodora Zaļkalna sarakstei un Brīvības pieminekļa metu konkursa norisei, kas izraisa nesaskaņas mākslinieku vidū, toties vieno latviešus ziedot naudu pieminekļa celtniecībai. Filma uzņemta Rīgā un Florencē, Kārļa Zāles tēlā filmā iejuties Valmieras teātra aktieris Imants Strads.
Vakara turpinājumā skatāmies filmu Versija Vera (2010, Kinolats) - režisorei Ilonai Brūverei raksturīgajā creative documentary stilā uzņemtu filmu par Rīgā dzimušo un starptautiski slaveno padomju tēlnieci Veru Muhinu (1889-1953), kura savulaik paglāba Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli no ideoloģiski motivētiem padomju varas uzbrukumiem. Muhinas monumentālais, 53 metrus augstais skulpturālais ansamblis Strādnieks un kolhozniece 1937. gada Vispasaules mākslas izstādē Parīzē kļūst par sensāciju, par Muhinas darbiem jūsmo Pikaso. Viņa patiesi tic humānisma ideāliem, un to veiksmīgi izmanto PSRS aģitpropagandas mašinērija. Filmā Versija Vera tēlnieces Muhinas lomā – māksliniece Kristiana Dimitere, kurai patiešām ir mākslas vidusskolā iegūtas tēlniecības iemaņas. Filma Versija Vera Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps ieguva piecas nominācijas, balvas saņēma Ilona Brūvere kā labākā dokumentālā kino režisore un Elīna Bandēna kā labākā dokumentālā kino operatore; šis pats tandēms veidojis arī filmu Ievainotais jātnieks.
Ilona Brūvere ir režisore ar starptautisku karjeru un īpašu rokrakstu – varam apgalvot, ka viņa vienīgā Latvijā kopj inscenētā dokumentālisma stilu, kas viņas dokumentālās filmas tuvina spēlfilmām. 1972. gadā Brūvere sāka strādāt Rīgas kinostudijā par režisora un montāžas asistenti, bet pēc septiņiem gadiem pārcēlās uz Vāciju, kur strādājusi kā režisore, scenāriste un producente Hamburgas kino un TV režisoru apvienībā Hamburger Filmbüro (1980-1990) un uzņēmusi tur vairākas autorfilmas. 1991. gadā Ilona Brūvere atgriezās Latvijā, kopš tā laika viņa veidojusi kolorītas portretfilmas par interesantām personībām un dokumentālās filmas ar teatralizētu piesitienu, veidojusi kultūras raidījumus TV, bijusi kultūras žurnāliste preses izdevumos, apkopojusi savus darbus kultūras publicistikas grāmatā (2007), ir vērienīgu un kinematogrāfisku brīvdabas šovu autore.
