Mērķtiecīgi un rezultatīvi aizvadīts pirmais Lūznavas muižas aktīvās darbības gads
Septembra vidū apritēja Rēzeknes novada kultūrvēsturiskā mantojuma pērles – Lūznavas muižas pirmais pilnais aktīvās darbības gads. Pēc atjaunošanas 2015. gadā muiža kļuvusi ne vien par muižas sākotnējo īpašnieku, poļu izcelsmes lietuviešu muižnieku Kerbedzu radīto vietu mākslai un mūzikai, bet vēl vairāk – tā kļuvusi gan par reģionā un valstī atpazīstamu kultūras centru, vietējās uzņēmējdarbības veicinātāju un populāru dažādu pasākumu norises vietu, kas piesaista tūristus un interesentus gan no visas Latvijas, gan ārvalstīm.
Gada laikā no 2015. gada septembra līdz 2016. gada septembrim Lūznavas muižu apmeklējuši vairāk nekā 20 000 apmeklētāju, kas devušies ekskursijās muižas un parka apskatē, apmeklējuši kamerkoncertus, izstādes, brīvdabas un svinīgos pasākumus, seminārus, pieredzes apmaiņas tikšanās un citas te notiekošās aktivitātes. Gada laikā muižā notikuši 30 kultūras pasākumi (no kuriem kā lielākie pasākumi minami “Dabas koncertzāle” (ap 6000 apmeklētāju), “Mākslas pikniks” (1200 apmeklētāju), “Muzeju nakts” (700 apmeklētāju)), atklātas 24 izstādes, sarīkoti 7 semināri vietējās uzņēmējdarbības, tūrisma un pašizaugsmes veicināšanai. Iecienīta vieta Lūznavas muiža kļuvusi arī kāzu svinību vai kādu to daļu norisei – te kāzu dienā šovasar viesojušies 23 jaunie pāri.
Lūznavas muiža sekmīgi atradusi savu vietu plašajā reģiona un visas Latvijas kultūras piedāvājumā kā lieliska kamerkoncertu norises vieta, kuras sirsnīgo atmosfēru un akustiskās īpašības slavē gan mūziķi, gan apmeklētāji.
Gada laikā te koncertus snieguši gan Latgales, gan Latvijas, gan ārvalstu mūziķi, kuru vidū ģitārists Kaspars Zemītis, džeza dziedātājs Laimis Rācenājs, Rīgas Saksofonu kvartets, valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķu ansamblis, Liepājas Stīgu kvartets, “Eisenberg Quartett”, klavesīniste Ieva Saliete, grupa “Pieneņu vīns”, vokālā studija “Skonai”, grupa “Dabasu Durovys”, Kārlis Kazāks, grupa “Manta”, šveiciešu baritons Klaudio Danusers, kanādiešu ģitārists Paskāls Valuā, lietuviešu pianists Roks Zubovs un daudzi citi. Turpmākajos mēnešos Lūznavas muižā gaidāmas arī dziedātāja Igo un ģitārista Aivara Hermaņa, franču pianista Endija Emlēra, dziedātājas, pianistes Katrīnas Gupalo, pianista Andreja Osokina un citu mākslinieku uzstāšanās. Līdzās koncertiem muiža pierādījusi arī savu radošo un vietas potenciālu jaunu kultūras notikumu tapšanā, ko apliecina arī tikko septembrī notikušā vides, dejas, gaismas un mūzikas uzveduma “Lūznavas atspulgā jeb MŪZdienas” tapšana. Svarīgs pirmā darbības gada brīdis bija 2016. gada aprīlī Lūznavas muižas Sarkanajā zālē ieskandinātais jaunais koncertflīģelis, kas otro dzīvi atguvis Jāņa Kļaviņa Ugāles ērģeļbūves darbnīcā un kuru kā pirmais ieskandināja slavenā lietuviešu komponista un mākslinieka Čurļoņa mazmazdēls Roks Zubovs.
Kopš 2015.gada beigām Lūznavas muižas telpās atrodas arī Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centrs, kas ir galvenais atbalsts ekskursantu un tūristu grupu uzņemšanai. Gada laikā Lūznavas muižu un tās parku apskatījušas 120 ekskursantu grupas, bet apmeklētāji individuāli vai grupās ceļu uz muižu atraduši no visas Latvijas un arī Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Amerikas Savienotajām valstīm, Norvēģijas, Ungārijas, Polijas, Japānas, Baltkrievijas, Francijas, Somijas, Beļģijas, Bulgārijas, Lielbritānijas, Vācijas, Azerbaidžānas, Itālijas, Čehijas, Izraēlas, Nīderlandes un Šveices. Atšķirībā no citiem tūrisma objektiem, muižai nav sezonalitātes rakstura, jo pasākumi un aktivitātes te notiek visu gadu, kas neatkarīgi no sezonas piesaista arī apmeklētājus. Aptaujājot Lūznavas muižas apmeklētājus (vairāk nekā 400 apmeklētāju) gandrīz 70% apmeklētāju mērķis ir interese baudīt mūzikas un mākslas pasākumus, bet gandrīz 60% interesējas par Lūznavas muižas parka vides iespējām, kas apliecina Lūznavas muižas kā kultūras un vides centra potenciālu. Pateicoties sekmīgai Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta īstenošanai šobrīd Lūznavas muižas parkā tieši tiek veidota interaktīva dabas izziņu taka.
Lūznavas muiža gada laikā kļuvusi arī par uzņēmējdarbības veicinātāju, ko apliecina gada laikā uzsāktā sadarbība ar 30 vietājā amata meistariem, uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuri sniedz muižai savus pakalpojumus – sadarbības partneru vidū ir keramiķi un mākslinieki, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji, naktsmītņu pakalpojumu sniedzēji, suvenīru izgatavotāji un tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Aptaujājot vairāk nekā 30 vietējo uzņēmēju par Lūznavas muižas ietekmi uz uzņēmējdarbību, 60% aptaujāto atzīst, ka tieši vai pastarpināti, bet caur apmeklētāju plūsmu jutuši arī muižas pozitīvo iespaidu uz uzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī gandrīz visi aptaujātie secina, ka norises Lūznavā kopumā sekmē Rēzeknes novada ekonomisko augšupeju.
Pirmā darbības gada laikā muiža iesaistījusies biedrības “Latvijas Piļu un muižu asociācija” darbībā, gan uzsākusi sadarbību ar vairākām ārvalstu vēstniecībām Latvijā, kuru vidū Lietuvas, Polijas, ASV, Ungārijas vēstniecības un Francijas Institūts Latvijā, sadarbība uzsākta arī ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, Latgales vēstniecību GORS, Čurļoņa mākslas muzeju Lietuvā, vairākām tūrisma aģentūrām (‘Skaistie skati”, “Impro”, “Ceļojumu bode”) un citiem sadarbības partneriem.
Paralēli visiem notikumiem Lūznavas muižā pirmā aktīvā darbības gada laikā īstenoti arī vairāki projekti, kam piesaistīts finansējums no Valsts kultūrkapitāla fonda, Pašvaldību savienības, A/S “Latvijas Valsts meži”, Nodarbinātības Valsts aģentūras un Latvijas Vides aizsardzības fonda, bet tuvākajā laikā paredzēts īstenot arī LEADER programmas un ES programmas “Creative Europa” projektus, kuros Lūznavas muižā notiks gan mākslinieku rezidences, vides izziņas takas, kino šķūņa veidošana, gan digitālās mākslas attīstība un citas aktivitātes.
Īpašs prieks Lūznavas muižai ir par saņemto atzinību ne vien no apmeklētājiem un sadarbības partneriem, bet arī novērtējumu jomu profesionāļu vidū – februārī muiža saņēmusi Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2015” nominācijā “Gada notikums”, bet tikko septembrī konkursā „Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2016” Lūznavas muiža tika atzīta kā 2016. gada ilgtspējīgākā ēka.
Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne, atskatoties uz padarīto gada laikā, gandarīti atzīst: “Gada laikā no atjaunotas, bet nevienam nezināmas ēkas, kas atsevišķiem zinātājiem galvenokārt asociējas ar te bijušajām izglītības iestādēm, Lūznavas muiža ir uzplaukusi un tās aktivitātes un pasākumi plaši izskanējuši visas valsts mērogā. Par muižas aktivitātēm regulāri var lasīt lielākos un mazākos preses izdevumos un interneta portālos, par muižu stāsta Latvijas radio un par tās pasākumiem vēsta Latvijas populārākās televīzijas. Šī gada laikā muižā viesojušās svarīgas amatpersonas – te bijis gan Valsts prezidents, ministru prezidents, kultūras ministre, gan ārvalstu vēstnieki un citas nozīmīgas personas. Bet vissvarīgāk ir tas, ka, pateicoties muižas attīstībai, līdz ar to savu attīstību var veicināt gan vietējie iedzīvotāji, gan uzņēmēji – muiža un tās resursi kļūst par potenciālu platformu Rēzeknes novada un visa reģiona izaugsmei!”
Īpašu paldies par atbalstu un sadarbību pirmajā darbības gadā Lūznavas muiža saka Rēzeknes novada pašvaldībai, Lūznavas pagasta pārvaldei, Lūznavas pagasta iedzīvotājiem, Nodarbinātības Valsts aģentūrai, RSEZ SIA “Verems”, SIA “NOOK, Ltd”, arhitektei Inārai Caunītei, Inetai Lontonei un “Pērtnieku gardumiem”, Uzulnīku ģimenei, Janai Indričānei, Vitālijam Rimšam, dizaina darbnīcai “Valis”, Rēzeknes novada jauniešiem – brīvprātīgajiem, Raimondam Kaļvam, Aleksandram Tolopilo un Veronikai Tabūnei, Rēzeknes novada TICa un muižas darbiniekiem un visiem muižas citiem muižas atbalstītājiem un viesiem.
