Gustavs Cīmens – fotogrāfijas celmlauzis Liepājā un Cēsīs
1. oktobrī plkst. 17 Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9 atklās tematisko izstādi „Gustavs Cīmens - fotogrāfijas celmlauzis Liepājā un Cēsīs”. Gustavs Cīmens (G.Ziemens, 1815–1876) pieskaitāms pie Liepājas un Cēsu fotogrāfijas celmlaužiem. Fotogrāfa profesionālā darbība aizsākusies Liepājā. Viņa fotogrāfiskie darbi būtiski papildina Latvijas foto vēstures kopainu. Tas redzams arī viņa 200 gadu jubilejai veltītajā izstādē, ko sagatavojis Cēsu muzejs.
Par fotogrāfa Gustava Cīmena darbību Liepājā samērā plašu informāciju var iegūt no Liepājas XIX gadsimta vācu laikrakstos „Libausche Wochenblatt” un „Libausche Zeitung” ievietotajiem sludinājumiem. Zināms, ka 19. gs. vidū Gustavs Cīmens ieradies Liepājā no Elbingas (tagadējā Elblaga Polijā).
Pirmie sludinājumi, kas droši ļauj datēt Cīmena darbību Liepājā publicēti 1856. gadā. Viņš, tāpat kā citi dagerotipisti un fotogrāfi, ieradās uz vasaras peldsezonu Liepājā, kas sāka attīstīties par kūrortpilsētu. Tā gada vasaras sezonā viņa fotogrāfijas un dagerotipijas ateljē Kokovska madāmas mājā Katoļu ielā (Katoļu un Jūras ielas stūrī) apmeklētājiem bija atvērēts no 8 rītā līdz 6 vakarā. Sākotnēji viņš sludinājumu parakstīja: Ziemens, Photograph aus Elbing. Pirms augusta otrajā pusē paredzētās aizceļošanas laikrakstā ievietotajā sludinājumā viņš piedāvāja pārdošanai „savu aparātu” līdz ar visiem dagerotipijai un fotogrāfijai nepieciešamajiem piederumiem.
Nākošajā, 1857. gada, sezonas sākumā Cīmena darbnīca minēta Katoļu ielā, bet vasaras beigās viņa darbnīcas adrese: Ģenerāļa Freitāga fon Loringhofena mājā (agrākā Javeina māja). Tajā pašā numurā arī fotogrāfa sievas Karolīnes rokdarbu piedāvājumu sludinājums.
1858. gadā Cīmena darbnīca bija iepretim rātsnamam tirgotāja Strupa namā Lielajā ielā. Cīmena ģimene šajā gadā vēl ciešāk saistījās ar Liepāju, jo vasarā piedzima jaunākais dēls, kuram kūmās bija ievērojami liepājnieki.
1859. gada martā Cīmens, kurš tolaik vēl darbojās Strupa namā, laikrakstā ievietoja sludinājumu, kurā paziņoja par vēlmi likvidēt savu darbnīcu. Turpat arī piedāvāja apmācīt kādu citu, un līdz ar to par mērenu cenu pārņemt viņa aparātus un piederumus.
Jāatzīmē, ka fotogrāfa sieva Karolīne piedāvāja visa veida modistes un dāmu darbus, kā arī pasniedza rokdarbu nodarbības (piemēram, burtu un vārdu izšūšanu veļā), kas redzams vairākus gadus Liepājas laikrakstu reklāmās.
Ja Liepājas laikraksti, ļauj detalizēti izsekot Gustava Cīmena un viņa sievas Karolīnes dzīves un darba vietām, tad tomēr „Liepājas periods” uzdod arī daudz jautājumu. Pats galvenais, ka līdz šim nav atrastas fotogrāfijas, kuras droši varētu pieskaitīt Cīmena „Liepājas periodam”. Iespējams, ka, bieži mainot darbnīcu atrašanos, viņam nebija spiedogi vai kartoni fotogrāfiju uzlīmēšanai ar jau iepriekš nodrukātu grafisko reklāmu, kur būtu minēta adrese.
1862. gadā laikrakstā „Rigasche Zeitung” 27. jūnijā informācijas sadaļā par Rīgā ieceļojošiem atzīmēts: Photograph Ziemens von Wenden. Tas pieļauj domu, ka fotogrāfs Gustavs Cīmens jau šajā laikā bija pārcēlies uz Cēsīm. Ja par Cīmena darbību Liepājā no laikrakstiem gūstams samērā plašs priekšstats, tad par „Cēsu periodu” praktiski nav līdzīgas informācijas, jo Cēsīs šajā laikā neiznāca vietējais laikraksts. Līdz ar to grūtāk izsekot viņa šī laika fotogrāfiskai darbībai. To, ka viņš nodarbojies ar fotografēšanu, liecina gan saglabātās fotogrāfijas, gan arī sludinājums, ko viņa sieva ievietoja laikrakstā „Rigasche Zeitung” drīz pēc fotogrāfa nāves 1876. gada septembrī.
Īpaši jārunā par G. Cīmena fotografētajiem 1872. gada 10. (22.) maija lielās viesuļvētras postījumiem Vidzemē. Cēsu muzeja krājumā ir piecas G. Cīmena lielāka formāta fotogrāfijas ar viesuļvētras postījumiem, kas skatāmas arī izstādē. Ar šīm viesuļvētras postījumu fotogrāfijām Gustavs Cīmens iegājis foto vēsturē kā fotogrāfs, kurš Baltijā pirmais fotogrāfiski fiksējis dabas katastrofas.
Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” skatāma līdz 30. decembrim. Ieeja bez maksas.
