Nacionālajā bibliotēkā atklās Aleksandra Jansona 100. jubilejai veltītu izstādi
Foto: Anita Austvika
Trešdien, 29. jūnijā, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stendera un Ģintera lasītavās (5. stāvā) notiks bibliotekāra un arhīvista Aleksandra Jansona (1916–1991) 100. dzimšanas dienai veltītas izstādes atklāšana. Ieeja bez maksas.
Raugoties senatnīgajā Vecrīgas panorāmā ar augsto Pēterbaznīcas torni centrā, grūti iedomāties tās dramatiskos postījumus pirms 75 gadiem un iepriekšējo paaudžu pūliņus vecpilsētas atjaunošanā. 1941. gada 29. jūnijā divu lielvaru kaujas krustugunīs nokļuva un sadega ne vien Pēterbaznīca un respektablās Rātslaukuma ēkas (tajā skaitā Rātsnams), bet daudzi citi vecpilsētas nami.
Uz mūžiem zudušo vērtību skaitā nonāktu arī Latvijas rokrakstu grāmatniecības pieminekļi un senākie Rīgas iespieddarbi, ja vien dažas dienas pirms ugunsgrēka 24 gadus vecais Rātsnama bibliotēkas darbinieks A. Jansons nebūtu sagādājis Rātsnamā esošās diskonta bankas seifa atslēgas un kopā ar citiem kolēģiem uz seifu pārnesis 4000 vislielākos bibliotēkas dārgumus. Rīgas un Vidzemes kultūras pieminekļu (tajā skaitā — Turaidas pils un Cēsu pils) izpēte to saglabāšanas, restaurācijas nolūkā kļuva par A. Jansona dzīves vadmotīvu. Viņa politiskās neuzticamības dēļ padomju vara gan lika šķēršļus pētnieka pilnvērtīgai karjerai, tomēr daudzu arhitektūras pieminekļu senākās vēstures izpētē Aleksandrs Jansons ir pirmatklājējs (vairums darbu ir nepublicēti).
A. Jansona jubilejai veltīto pasākumu ievadīs stāsts par 1941. gada 29. jūnija notikumiem Vecrīgā, kā arī Latvijas Universitātes (LU) docenta Mārtiņa Mintaura priekšlasījums “Aleksandra Jansona pētījumi Latvijas arhitektūras un kultūras vēsturē: sākotnējais ieskats”. Turpinājumā būs iespēja noskatīties režisora Anša Epnera dokumentālo filmu “Monumente” (1984) — vēstījumu par Latvijas vecākās — Rātsnama bibliotēkas — degšanu 1941. gadā, no uguns liesmām pasargātajiem Johana Kristofa Broces (1742–1823) manuskripta sējumiem. Filmā uzņemts A. Jansons, kā arī LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas (tagad — LU Akadēmiskās bibliotēkas) darbiniece, vēsturniece Meta Taube.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, Rīgas pilsētas būvvaldi un Turaidas muzejrezervātu.
