Ziedoņa muzejs aicina uz sarunu ar Ausmu Cimdiņu

Dr. philol. Ausma Cimdiņa ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras profesore, literatūrzinātniece, pētījumu centra “Feministica Lettica” vadītāja, daudzu valstiski un starptautiski nozīmīgu zinātnisku izdevumu un pētījumu projektu vadītāja un īstenotāja, triju nozīmīgu monogrāfiju (“Dzīve tekstā”. Rīga: Atēna, 2006; “Teksts un klātbūtne”. Rīga: Jumava, 2000; “Brīvības vārdā. Biogrāfiska apcere par Vairu Vīķi-Freibergu”. Rīga: Jumava, 2001) autore, vairāku hronoloģiski ietilpīgu LU akadēmisko kursu docētāja.

Ausmas Cimdiņas plašajā pētniecisko interešu lokā līdzās nacionālās identitātes estētikai, Reiņa un Matīsa Kaudzīšu, Andreja Pumpura, Raiņa, Zentas Mauriņas daiļražu un literāro reminiscenču pētniecībai, feminisma un literatūras attiecībām, Piebalgas motīviem un kultūrzīmēm, ir arī dažādos aspektos analizētā Imanta Ziedoņa autorfigūra un daiļrade.

Grāmatas “Mans Ziedonis” atmiņu esejā A. Cimdiņa, atceroties savu darbību I. Ziedoņa vadītā Latvijas Kultūras fonda valdē, raksta: “Mēdz teikt, ka dzejnieki dzīvē un dzejā ir pavisam citādi, ka tie ir divi dažādi cilvēki. Par fonda laikā pieredzēto varu teikt, ka arī no cilvēciskās un koleģiālās puses viņš bija suģestējošs, koncentrēts un lakonisks (..). Asprātība, intelektuālā koķetērija, jā, tas gan Dzejniekam bija pa prātam. Ziedonis, līdzīgi kā Rainis, daudzas savas patiesības izdzīvoja un pierādīja arī personiski, viņam bija svarīgi, ka līdzīgi jūt un rīkojas arī citi, un, kā tagad mēdz teikt – komunikācijas prakses –, viņš izdzīvoja ētiska imperatīva līmenī.”.

Savu satikšanos ar Imantu Ziedoni profesore savās apcerēs fiksējusi vairākkārt, kā divi no vērienīgākajiem šādiem sastapšanās notikumiem bijuši 2008. gadā, Imanta Ziedoņa 75. dzimšanas dienā, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē organizējot “Ziedoņa dienas 2008” un 2013. gadā, gatavojot zinātnisko konferenci “Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš”. A. Cimdiņa ir minētās konferences apjomīgā, tematiski bagātīgā akadēmisko rakstu krājuma (“Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš”: Apgāds Zinātne, 2014) sastādītāja un zinātniskā redaktore.

I. Ziedoņa autorfigūras daudzšķautņainības un daudzpusīguma problemātiku pētījumos A. Cimdiņa norāda tieši: “Apbrīnojams ir Ziedoņa dzejas tematiskās daudzveidības krāšņums un poētiskās stratēģijas. Tomēr līdzvērtīgi rakstīt par viņa dzeju, atklājot Ziedoņa dzejas visumu, tā saturisko pilnību un intonatīvo smalkumu un daudzveidību, ir ļoti grūts uzdevums, un jāatzīst, ka ar viņa dzejai līdzvērtīgiem analītiskiem apcerējumiem Dzejnieks līdz šim nav lutināts. Šai situācijai ir rodams izskaidrojums – neviena valoda nav universāla, arī zinātnes valoda ne, un dzeja pasaka to, ko eksakti aprakstīt nav iespējams.”

Par sarunu jēgpilnu sarunu ciklu „Visā visumā”

Jēgpilnu sarunu cikls „Visā visumā” organizē tikšanās ar I. Ziedoņa laikabiedriem, domubiedriem, Latvijā pazīstamiem dzejniekiem, rakstniekiem, māksliniekiem, domātājiem, filozofiem. Papildu informācija par pasākumu atrodama muzeja mājas lapā: ziedonamuzejs.lv.

- 8. septembrī ar Imanta Ziedoņa draugu Pēteri Kļavu par dzejas krājumu „Es skaitīju un nonācu pie viena”
- 15. septembrī ar Janīnu Kursīti par latvisko identitāti
- 22. septembrī ar apbalvojuma „Laiks Ziedonim” laureāti Daigu Zirnīti un skolnieci Katalīnu Bernāni par dzejas krājumu „Es skaitīju un nonācu pie viena”

Par Imanta Ziedoņa muzeju:
2010. gadā Imants Ziedonis novēlēja sava muzeja veidošanu fondam „Viegli”, lai īstenotu senu sapni par to, ka viņa vasaras māja Murjāņos top par netipisku muzeju - vietu jaunradei. Iecerēts, ka Ziedoņa muzejs būs katra ceļš uz radošu ideju īstenošanu un sevis izzināšanu. 2015. gada vasarā topošais muzejs sāka piedāvāt dažādas aktivitātes apmeklētājiem.