LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS aicina uz diskusiju “Feminisms Latvijā un latviešu mākslā”
Ceturtdien, 2016. gada 29. septembrī, plkst. 18:00 Sandras Krastiņas personālizstādes “Civilisti” ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) rīko diskusiju “Feminisms Latvijā un latviešu mākslā”. Izteikt savu viedokli aicināti mākslinieki Rasa Jansone, Ingrīda Pičukāne un Andris Vītoliņš, mākslas zinātniece, kuratore Elita Ansone, kritiķe Jana Kukaine, ka arī filozofs, publicists Kārlis Vērpe. Sarunu vadīs mākslas zinātniece Ramona Umblija.
Izstādē “Civilisti” gleznotāja Sandra Krastiņa priekšplānā izvirza tēmu, kas viņai bijusi nozīmīga kopš radošās darbības uzsākšanas – indivīda un notikumu attiecības. Kā cilvēks pozicionējas dažādās vēsturiskajās, politiskajās un kultūras situācijās, kā izjūt sevi apdzīvotajā vidē un norisēs? “Man ir svarīgi, lai no darbiem nevarētu noteikt manu dzimumu. Es gribu runāt kā cilvēks, nevis kā sieviete vai vīrietis, jo šī varas simbolika un tas, par ko es runāju, attiecās uz ikvienu,” skaidro Sandra Krastiņa.
Pasākuma organizatori vēlas veidot dialogu ap Latvijā un pasaulē būtisku parādību – feminismu, fokusējoties uz šī diskursa klātbūtni un attēlojumu latviešu mākslā. 2013. gadā interneta žurnāls “Satori” ierosināja un vēlāk arī publicēja diskusiju “Kāpēc Latvijā ir kauns būt feministam?” ARSENĀLA vakara diskusija būs mēģinājums noskaidrot, vai šāds jautājums vēl joprojām ir aktuāls un vai tas vienādi ir piemērojams arī mākslas ainai? Vai Latvijā pastāv feministu māksla? Kā mākslinieki Latvijā risina feminisma tēmu savā jaunradē? Un kādas tendences novērojamas pasaules mērogā?
Sarunas laikā plānots pievērsties ne tikai laikmetīgajai latviešu mākslai un feminisma ideju atspoguļojumam mūsdienās, bet arī ielūkoties jautājuma problemātikā plašākā kontekstā. Piemēram, mākslas zinātniece Dr. art. Elita Ansone iepazīstinās ar dažām spilgtām, taču vēl aizvien no feminisma skatpunkta neanalizētām vecākās un vidējās latviešu mākslinieču paaudzes daiļradē jūtamām raksturīgajām izpausmēm glezniecībā 20. gadsimta 80. gados.
Uz diskusiju tiek aicināti mākslinieki, nozares profesionāļi un visi interesenti.
Dalība pasākumā ir bez maksas.
Ieeja izstādē – 1,50 EUR (ceturtdienas akcijas “Labā diena” ietvaros).
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Vietu skaits nav ierobežots.
Izstāde būs atvērta līdz 6. novembrim.
PAR DALĪBNIEKIEM
Dr. art. Elita Ansone ir mākslas zinātniece, izstāžu kuratore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” (20. gs. 2. puse – mūsdienas) vadītāja. 1980. gados pievērsusies mākslas kritikai, kurā centusies paust attaisnojumu un rast izskaidrojumu 20. gadsimtā notiekošajai mākslas entropijai. Mākslas pētniecības lauks – 20. un 21. gadsimts.
Rasa Jansone 2002. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Paralēli mākslinieku grupu skatēm un dalībai simpozijos regulāri rīko personālizstādes (“Barošanas migla”, Rīgas Mākslas telpas Intro zāle, 2014; “Izauga”, galerija “Mans’s”, 2013; “Ikdienišķā vīrišķība” Mūkusalas Mākslas salona Mazā zāle, 2012; “Atpakaļskata spogulis”, klubs “Nabaklab”, 2011; “Mammas cerības”, galerija “ag7”, 2007; “Cilvēciņi”, galerija “Mētras Māja”, 2006; “Sniegbaltītes slepenā dzīve”, galerija “ag7”, 2005).
Jana Kukaine ir mākslas kritiķe, feministe, grāmatas “Daiļās mātes” autore. Raksta par mākslu, paturot prātā izcilas amerikāņu mākslas kritiķes, teorētiķes Lūsijas Lipardas (Lucy Lippard) teikto: “Ja mākslinieks var darīt jebko un saukt to par mākslu, tad es varu darīt jebko un saukt to par kritiku”.
Ingrīda Pičukāne ieguvusi maģistra grādus Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, kā arī Tallinas Mākslas akadēmijas Animācijas nodaļā. Ingrīda Pičukāne ir ilustrējusi vairākas grāmatas bērniem, viņas darbi tiek publicēti un parādīti izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Ramona Umblija ir mākslas zinātniece, pašlaik Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā sekretāre, bijusi Latvijas Republikas kultūras ministre (1997–1998). Pasniegusi Ventspils Augstskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas institūtā. 2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Kārlis Vērpe studējis filozofiju, nesen aizstāvējis disertāciju, kas veltīta attēla apziņas fenomenoloģijai. Pasniedz nodarbības filozofijā un fotogrāfijas ideju vēsturē dažādās izglītības iestādēs. Cenšas domāt un saprast fotogrāfiju un ar to saistītas problēmas.
Andris Vītoliņš ir mākslinieks, gleznotājs. Kopš 1996. gada viņa darbi piedalās dažādās izstādēs Latvijā un pasaulē. Asociētais profesors un Vizuālās mākslas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Latvijas Mākslas akadēmijā.
