Tautas lietišķās mākslas studijas “BAUSKA” 60.gadu jubilejas izstāde “ZVAIGŽŅU LIETUS”
Tautas lietišķās mākslas studija “Bauska” savus pavasarus sākusi skaitīt no 1957.gada, nu jau sešdesmit. Taču nekas nevar rasties un nav radies tukšā vietā. Tautas mākslas tradīcijas bijušas stipras arī Bauskā un apkārtnē, jo šeit darbojās Kaucmindes mājturības skola, kur gatavoja ne tikai mājsaimnieces, bet arī prasmīgas rokdarbnieces. Šīs prasmes it īpaši aktuālas bija pirmajos pēckara gados, kad ar avīzes “ Bauskas Darbs” starpniecību acināja visu veidu daiļamatniekus darināt darbus ne tikai savām vajadzībām, bet arī parādīšanai citiem kā apriņķī, tā republikas galvaspilsētā.
Bauskā pirmā izstāde tika organizēta Rīgas ielā 8, kur žūrijas komisija izvērtēja un atlasīja Zinas Cinovicas, Veltas Borčevas, Rasmas Kramiņas (Saulājas) darbus, kuras vēlāk kļuva par pirmajām Tautas daiļamata meistarēm.
Bauskas novada pētīšanas muzeja direktore Olga Kuršinska apzināja Bauskas čaklākās rokdarbnieces un 1957.gada 22.janvārī Bauskas novada pētīšanas muzejā izveidoja rokdarbnieču pulciņu, kuru apņēmās vadīt Milda Skane un darīja to līdz pat 1979.gadam Tā paša gada februārī pulciņā jau darbojās 57 dalībnieces, viņu vidū Zinaida Elsiņa, Zina Smaļķe, Juliana Beķere, Leontīne Milberga, Katrina Ozoliņa, Rasma Saulāja, Lidija Mūrniece. Muzeja telpas bija šauras, daudzas sievietes strādāja mājās, un uz pulciņu nāca konsultēties. Pirmā kopīgā izstāde notika 1957.gada rudenī, kurā 29 rokdarbnieces izstādīja 170 darbus.
Turpmākos gadus izstādes tika organizētas katru gadu, dalībnieces piedalījās arī republikāniskajās un vissavienības izstādēs. Reguāri gan pulciņa vadītāja, gan dalībnieces papildināja savas zināšanas kursos, semināros, konsultācijas sniedza republikā pazīstami tautas mākslas meistari. Ar 1959.gadu aizsākās ilggadēja draudzība un sadarbība ar māksliniecēm un rokdarbu skolotājām Ernu Rubeni un Ilgu Madri. Baušķenieku darbi guva ievērību un atzinību dažādās skatēs, konkursos, izstādēs - tika saņemti apbalvojumi un iespējas izstādīt savus darbus prestižās izstādēs.
1960.gadā Kultūras ministrija piešķīra Tautas daiļamata meistara Goda nosaukumu vairākām Bauskas pulciņa dalībniecēm - Rasmai Saulājai, Leontīnei Milbergai, Mildai Skanei, Eleonorai Mizišai, Lidijai Mūrniecei, Zinai Smaļķei, Zinaidai Elsiņai, Katrīnai Ozoliņai, Juliannai Beķerei, Birutai Stašai.
Rokdarbnieces savas prasmes apliecināja izstādēs, veidojot ansambļus un interjerus, vienmēr saņemot atzinību un augstu sava darba novērtējumu. Viņu darbi aizceļoja uz Maskavu, ASV, Meksiku, Kubu, bieži vien saņemot visaugstāko atzinību un novērtējumu.
1967. gadā pulciņš pārcēlās uz jaunām telpām - Rūpniecības ielu un ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” nosaukumu. Turpmākos gadus aktīvs un rosīgs bija studijas darbs ne tikai piedaloties dažādās izstādēs, bet arī pašām dodoties pieredzes apmaiņas braucienos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā. Auga studijas dalībnieku skaits. Studijai pievienojās pinēji - M.Liepa, A.Adamovičs, O.Vītols, J.Zīvarts, visi viņi ieguva Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu.
1972.gada rudenī studija saņēma namiņu Parka ielā 8, kas ilgus gadus bija studijas mājvieta. Tā bija iemīļota vieta, kur bieži tika uzņemti gan pašmāju, gan ārzemju viesi. Tika organizēti pat kulinārijas kursi, kurus beidza 18 dalībnieces. 1976. gadā studijai pievienojās 15 jauni dalībnieki, kuru vidū bija arī čaklā rokdarbniece Rasma Tomiņa un nākošās studijas vadītājas Solveiga Ikerte un Dzintra Zemīte.
1979.gadā par studijas vadītāju kļuva Solveiga Ikerte. Turpinājās aktīvs izstāžu darbs gan pieaicinot profesionālus māksliniekus, gan papildinot zināšanas pie pazīstamiem speciālistiem. Studija regulāri piedalījās Latvijas Brīvdabas muzeja rīkotajos gadatirgos. Daudzi dalībnieču darbi aizceļoja uz tālām zemēm - Ungāriju, Maskavu, Šrilanku, Moldāviju un citur. Par satudijas darbu un saniegumiem tika rakstīts avīzēs un žurnālos, tika veidoti televīzijas raidījumi gan Latvijas gan vissavienības centrālajai televīzijai.
80-to gadu otrajā pusē atzinību un apbrīnu guva ārstes, Tautas daiļamata meistares, Aijas Ozolas austo Zemgales jostu kolekcija, kas tika uzdāvināta Bauskas muzejam. Studijas dalībnieku skaitu papildināja 11 jaunas dalībnieces. Daiļamatnieču darbi kļuva krāsaināki, pateicoties Laumai Lancmanei, kura vadīja krāsu mācības nodarbības. Vairākas dalībnieces atskatījās uz nozīmīgām dzīves un darba jubilejām - A.Spāriņa, R.Cinovska, M.Skane, Z.Smaļķe, E. Miziša, R. Baltrušaite.
1983.gada rudenī par studijas vadītāju kļuva Tautas daiļamata meistare Dzintra Zemīte. Un atkal turpinājās rosīgs izstāžu darbs, interesantas tikšanās ar citu studiju dalībniecēm, saņemtas atzinības un pateicības par veikumu tautas lietišķajā mākslā.
Gadu no gada Bauskas audējas rūpējušās par Dziesmu svētku dalībnieku tērpiem- tapuši tautas tērpi gan dziedātājiem, gan dejotājiem.
90-to gadu sākums iezīmējās ar pārcelšanos uz jaunu mājvietu - Kalna ielu 6A. Tika remontētas un iekārtotas telpas, pirmo reizi studijai bija pašai sava izstāžu zāle. Izmantojot muzeja krājuma priekšmetus, sāka veidot tematiskās izstādes - “Ceļā”, “Gulta”, “Veram vaļā pūra lādi” un citas. Darbus izstādīja republikāniskajās izstādēs un citās Latvijas pilsētās. Samazinājās dalībnieku skaits, brīžiem likās, ka studija beigs pastāvēt, tomēr kodols saglabājās un darbs turpinājās.
No 2004 līdz 2006.gadam studiju vadīja Tautas daiļamata meistare Vija Šalka, bet no 2006.gada līdz 2009.gadam vadītāja atkal bija Dzintra Mētele /Zemīte/.
2009.gada rudenī par studijas vadītāju kļūst Sandra Ķisele un strādā līdz 2016. gada beigām. Šajā laikā atkal pieaug studijas dalībnieku skaits. Dalībnieces apgūst prasmes jostu aušanas nodarbībās, pulsa sildītāju (mauču) adīšanā, dziju krāsošanā ar dabīgajām augu krāsvielām, lakatu aušanu rāmī. Tiek izmēģināti jauni materiāli, eksperimentēts ar dzijas faktūrām. Dalībnieces ciemojas citās Latvijas lietišķās mākslas studijās un amatu mājās un labprāt uzņem ciemiņus Bauskā. Arī izstāžu darbs un starptautiskā sadarbība uzņem jaunus apgriezienus.
Punktu šīm piezīmēm var pielikt tikai nosacīti, jo stelles ne dienu nestāv tukšas un tautas mākslas kopējiem nav ne sezonas sākuma, ne noslēguma. Viņu darba ritējumam pakļaujas gadi un gadu desmiti.
