Ielikts Muzeju krātuvju kompleksa pamatakmens

Jaunajā Muzeju krātuvju kompleksā Rīgā, Pulka ielā 8 plānots izvietot četru muzeju krājumus – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja kolekcijas, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekciju un Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekciju.

LR Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica pasākuma laikā nolasīja kultūras ministres Daces Melbārdes vēstījumu: “Muzeju krātuvju kompleksā paredzēts izvietot ļoti ievērojamu un lielu Latvijas muzeju kolekcijas, kas kopumā iekļauj vairāk nekā 2 miljonus krājuma vienību. Tā ir trešdaļa no visu Latvijas muzeju vērtībām. Krājumu komplekss ne vien padarīs pieejamu nacionālā muzeju krājuma neredzamo daļu, ļaujot pilnībā izmantot tās potenciālu, bet arī dos iespēju palielināt krājuma redzamo daļu muzejos. Šis apjomīgais darbs un krātuves izveide ir milzīgs solis uz priekšu kolekciju saglabāšanā, to ilgtspējas nodrošināšanā un nepārprotams ieguvums šo materiālu pieejamībai.”

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “Vērienīgais projekts realizēsies ar Latvijā vēl nebijušu Muzeju krātuvju kompleksa izveidi. Muzeju krātuvē atbilstošos, nemainīgos apstākļos droši glabāsies mūsu kultūras mantojums un vēstures liecības – mākslas darbi, skulptūras, kino lentas u.c. Projektēšanas gaitā, izvērtējot muzeju prasības, tika rasti labākie risinājumi krājumu glabāšanai un restaurācijas darbnīcu izvietošanai. Šāda mēroga un nozīmes projekts – speciāli būvēta muzeju glabātuve – ir unikāla celtne Latvijas pastāvēšanas vēsturē.”

A/S “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš: “Muzeju krātuvju projekts arī mums, būvniekiem, ir īpašs – mēs uzcelsim ne tikai apjomīgu ēku, bet arī būsim devuši savu ieguldījumu mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Šodien ir pienācis brīdis, kad līnijas rasējumā pārtop par līnijām dabā. Projekts ir vērienīgs un pietiekami sarežģīts, tāpēc novēlam un ceram uz profesionālu un konstruktīvu sadarbību gan ar projektētājiem, gan pasūtītāju.”

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) direktors Arnis Radiņš: “Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve – tā kolekcijās ir vairāk nekā 1 miljons priekšmetu. Pēc ugunsgrēka Rīgas pilī muzeja krājums tika izvietots pagaidu glabātuvēs. Nenoliedzami Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas kultūras dzīvē. 2019. gadā apritēs 150 gadi kopš Latvijas Nacionālā vēstures dibināšanas tālajā 1869. gadā. Pirmo reizi muzeja ilgajā pastāvēšanas laikā krājums glabāsies speciāli šim nolūkam būvētā modernā ēkā, nodrošinot unikālā kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.”

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktore Iveta Ruskule: “Pulka ielas krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšana ir Latvijas kultūras mantojumam pienākošās un ilgi aizturētās cieņas apsolījums. Rakstniecības un mūzikas muzejs turp vedīs savu vairāk nekā 900 000 vienību vērto krājumu, kurš, paglābies no uguns un ūdens stihijām Rīgas pilī, pašlaik ietilpināts pielāgotajās telpās Tērbatas ielā 75, kur pirms tam atradās Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuves, bet agrāk – zivju konservu rūpnīca “Kaija”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums apvieno unikālas nacionālās kultūrvēsturiskās vērtības literatūrā, mūzikā un teātra mākslā, to vidū UNESCO mantojuma programmā “Pasaules atmiņa” reģistrētās 2 499 Raiņa un Aspazijas rakstītās vēstules laika posmā no 1894. līdz 1929. gadam.”

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus: “LKA Rīgas Kino muzeja krājumu veido liecības par latviešu kino – filmu scenāriji, plakāti, dokumenti, kostīmu un tērpu skices, fotogrāfijas, kino tehnika, mazākā apjomā arī kinolentes un citi materiāli. Krātuves gaidām ar lielu nepacietību, lai vairāk nekā 130 000 vienību krājumam, kas sākts komplektēt līdz ar muzeja izveidošanu 1988. gadā, beidzot būtu pietiekoši plašas telpas, atšķirībā no šobrīd ierobežotās platības Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēkas jaunajā piebūvē. Krātuvju komplekss būs ievērojams ieguvums sabiedrībai, ļaujot pētniekiem, studentiem, citiem interesentiem vienuviet piekļūt dažādu muzeju krājumu bagātībām.”

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce: “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018. gada “pārceļos” Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 000 vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 000 vienību – gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.”

VĒSTĪJUMA KAPSULA

Īpašā kapsulā, kas tika iemūrēta Muzeju krātuvju kompleksa pamatakmenī, nākamajām paaudzēm tika ievietoti visu četru muzeju vēstījumi, kā arī laikam raksturīgās piemiņas zīmes.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs par simbolisko priekšmetu ievietošanai kapsulā izvēlējies Latvijas Republikas 1 lata sudraba monētu, kas ir kalta 1924. gadā. Šis gads bija būtisks pagrieziena punkts 1869. gadā dibinātā muzeja vēsturē, jo Latvijas Republikas Saeima pieņēma Likumu par Valsts Vēsturisko muzeju. Ar šo likumu muzejs ieguva valsts muzeja statusu.

Rakstniecības un mūzikas muzejs kapsulā ievietoja atmiņas karti, kurā iekopēta aktuālā informācija par muzeja kolekcijām un īpaši zīmīgas krājuma multimediju datnes. Tā simbolizē mūsdienu tehnoloģiju gadsimtu, kurā muzejam jāsastopas ar dažādiem izaicinājumiem, lai nākamajām paaudzēm saglabātu liecības par šo laikmetu.

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs pamatakmens kapsulā ielika gabaliņu 35 mm kino lentes – dažus kadrus no latviešu kinorežisora Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Šī ir viena no skatītāju iemīļotākajām latviešu filmām, un 2016. gads, kad tiek uzsākta Muzeju krātuvju būvniecība, ir Jāņa Streiča 80. jubilejas gads. Kā arī ar 35 mm kino lenti šis mākslas veids sākās, un šobrīd, digitālajā laikmetā, formāts kļūst par arvien lielāku retumu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kapsulā ievietoja lapiņu zelta grāmatiņu, ko muzejs bija saņēmis līdz ar mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) radošo mantojumu. Muzejs izvēlējies zeltu kā simbolu tām nacionālajām Latvijas kultūras vērtībām, kuru mājvieta turpmāk būs Pulka ielas krātuvju kompleksā, un kā līdzekli mākslas darba radīšanai, par ko Boriss Bērziņš ir teicis: “Zelts var sacūkot krāsu, pataisīt prastāku, nevērtīgāku. Un tas pats zelts var pacelt uz pjedestāla ne tikai krāsu, zīmējumu – visu gleznu.”

PAR PROJEKTU “MUZEJU KRĀTUVJU KOMPLEKSA REKONSTRUKCIJA RĪGĀ, PULKA IELĀ 8”

Jaunbūvētajā Muzeju krātuvju kompleksā Rīgā, Pulka ielā 8 glabāsies četru muzeju krājumi – Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja (LKA RKM) kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas kolekcija un Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija.

Projekta izpildes rezultātā tiks radīta mūsdienīga materiāli tehniskā bāze muzeju krājumu izvietošanai un darbam ar tiem. Muzeju krātuvju kompleksa infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, krājuma izmantošanu pētniecībai gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” realizētais apjomīgais un tehniski sarežģītais Muzeju krātuvju kompleksa projekts ir veidots kā vienots arhitektonisks risinājums, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas. Vienlaikus ēkā katram muzejam būs atvēlēta sava, no citiem muzejiem neatkarīga zona – krātuves, darba, restaurācijas, darbnīcu, noliktavu, koplietošanas un apmeklētāju telpas. Savukārt visiem muzejiem kopīgā telpa ir galvenā ieejas zona kompleksa centrā, kas domāta gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Katra muzeja krātuvēm paredzēta atbilstoši organizēta smagā kravas transporta piebraukšana.

Izvietojot muzejus vienotā ēkā, veidojas kompakts un funkcionāli lietderīgs plānojums ar vienotu publiski pieejamu daļu, vienotām koplietošanas un inženiertehniskajām telpām. Lēmums par šādas vienotas ēkas būvniecības risinājumu pieņemts, ņemot vērā, ka no ēkas būvniecības un tālākās ekspluatācijas viedokļa ekonomiski izdevīgāk ir izbūvēt un izmantot vienu siltummezglu, vienotu apkures, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu un citas inženierkomunikāciju sistēmas, kā arī veikt vienotu ēkas apsardzi, kopīgajā muzeju telpā izvietojot apsardzes kontroles sistēmu, ugunsdzēsības izziņošanas sistēmu un piekļuves sistēmas kontroli – tādējādi ievērojami ekonomējot līdzekļus gan būvniecības darbiem, gan ēkas apsaimniekošanai.

Muzeju krātuvju kompleksa kopējā projektētā platība ir 30 332 m², no kuras LNVM krājumam paredzēti 12 306,5 m², LNMM krājumam – 8 904 m², RMM un RKM krājumiem – 7 891,3 m², bet pārējā platība 1 230,2 m² atvēlēta apmeklētāju publiskajai zonai.

Objekta teritorija atrodas pieminekļu aizsardzības zonā. Teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu, nodrošinot vides pieejamības prasības, īpašu apstādījumu sistēmu.

Objekta tehniskie rādītāji:
Ēkas kopējā projektētā platība – 30 332 m²
Zemes gabala platība – 28 370,0 m²
Apbūves laukums – 10 842,4 m²
Ceļu un laukumu platība – 8 505,5 m²

Projekta autors: SIA “Arhitektu birojs KRASTS”, arhitekte Renāte Truševska
Būvuzraudzība: SIA “P.M.G.”, būvuzraugs Aivars Žagars

Kompleksa būvniecību veic pilnsabiedrība “RERE MEISTARI 1”, ar kuru noslēgts līgums 20 478 622,25 euro apmērā. Būvniecības īstenošana tiks veikta būvniecības I kārtas apstiprinātā finansējuma ietvaros. Projektu plānots īstenot līdz 2018. gada 30. aprīlim.