Alkohola lietošana pilīs, muižās un klosteros 13.-17.gs. Eiropā

Apmeklētāji uzzinās kādus dzērienus lietoja dažādu kārtu pārstāvji ikdienā, svētku reizēs un rituālos, un kādos traukos tos pildīja.

Ekspressizstādē tiks eksponēti Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasti stikla un keramikas trauku fragmenti.

Pasākumu vadīs muzeja speciāliste Ilona Ozola un par izstādē redzamajiem trauku fragmentiem stāstīs Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Vineta Skalberga.

Dzērienus izmantoja ikdienā, nākotnes pareģošanas rituālos, godos, dzīrēs, bērēs, dziedniecībā, krogos, tavernās, pilīs un muižās. Pils pastāvēšanas laikā lietoja dažādus alkoholisko dzērienu veidus – alu, alus pienu un sieru, medus dzērienu. Parastākais zemnieku ikdienas dzēriens, ko lietoja slāpju veldzēšanai, bija plānalus jeb dzira vai pataks. Taču augstāko kārtu pārstāvji pamatā lietoja vīnu un alu.

Latvijas teritorijā līdz 17.gs. degvīns jeb brandavīns gatavots dažās muižās, nelielā apjomā un kā alkoholisko dzērienu to tikpat kā nelietoja, bet izmantoja kā zāles. Alus pienu gatavoja savārot alu ar pienu, to uzskatīja par svētku un viesību cienastu.

Ap 6.gs. alu brūvēja arī klosteros. Sākotnēji to lietoja gavēņa laikā, taču vēlāk pārdeva svētceļniekiem un tirgotājiem, kuri apmetās klosteru krogos. Alus pārdošana veidoja lielu daļu klosteru ienākumu.
Alus darīšana līdz 9.gs. uzticēta tikai sievietēm, jo uzskatīja, ka viņas darbu padara rūpīgāk, ar lielāku atbildību. Pēc 9.gs., alus darītavās, vīrieši sāka brūvēt alu pēc savas garšas – stiprāku. Vēstures liecībās atrodama informācija, ka līdz pat 18.gs. valdīja uzskats, ka alu jāmāk gatavot katrai saimniecei.

Pasākuma noslēgumā būs iespēja degustēt kādu dzērienu.

Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties Bauskas pils muzeja kasē, un rezervēt pa tālr. 63923793, 63922280 vai e-pastu: bauska.pils@e-apollo.lv. Rezervētās biļetes jāizpērk ne vēlāk kā 30 min. pirms pasākuma.
Biļetes cena 2 Eur. Sīkāka informācija pieejama mājas lapā: www.bauskaspils.lv.