Kas saglabās Latvijas mūsdienu mākslu?

Vēstulē tiek uzsvērts, ka privāta muzeja tapšana, ar kuru paredzēts aizstāt valstiski veidotu, plānotu un attīstītu laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, nav un nevar būt pilnvērtīgs risinājums problēmai, ko Latvijas valsts ilglaicīgi ir ignorējusi. Ir ļoti svarīgi apzināties, ka tikai valsts var sekmēt objektīvu un pilnvērtīgu mākslas saglabāšanas un publiskošanas procesu, kas nedrīkst būt atkarīgs no privātu investīciju piesaistes.

Kā paskaidro fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns: “Valsts veidots muzejs nav tikai “sienas darbu izkāršanai”. Tā galvenās funkcijas ir kvalitatīvi dokumentēt visu XX gadsimta pēckara periodu Latvijas mākslā, Latvijas mākslas profesionāļu vadībā veidot konceptuāli pārdomātu mākslas darbu kolekciju, kā arī radīt piemērotu vidi mākslas procesa attīstībai valstī. Bez šo nosacījumu izpildes nav iedomājama pilnvērtīga Latvijas iekļaušanās Eiropas un pasaules mākslas procesos.”

Tikmēr Latvija joprojām ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav sava mūsdienu mākslas muzeja, lai gan teju 14 tūkstoši valsts iedzīvotāju, parakstot iniciatīvas “Mākslai vajag telpu” deklarāciju, ir izteikuši atbalstu tā izveidei.

Fonda “Mākslai vajag telpu” pārstāvji savā vēstulē norāda, ka mūsdienu kultūras procesu apzināšana nevar aprobežoties ar fragmentārām iniciatīvām, piemēram, Mākslinieku savienības veidoto “muzeju”, – ēka 11. Novembra krastmalā nedz tehniski, nedz funkcionāli nav piemērota elementārām muzeja pamatvajadzībām. Mūsdienu mākslas muzejam ir jākļūst par organisku Nacionālā mākslas muzeja daļu un jātiek iekārtotam mūsdienīga muzeja funkcijām un misijai atbilstošā namā. Ideja par Rīgas Tehniskās universitātes ēkas Kaļķu ielā 1 pārveidi muzeja vajadzībām, ļautu izveidot lieliski pieejamu muzeju, integrējot to viduslaiku, pēckara laika un mūsdienu arhitektūrā. Ēka ideāli atbilstot muzeja vajadzībām, tā atrodas Vecrīgas centrālajā daļā ar skatu uz Daugavu, Vecrīgas vēsturisko apbūvi un Strēlnieku laukumu; muzejs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka varētu veidot sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli.

Vēstulē Latvijas mākslinieki, mākslas vēsturnieki un zinātnieki, mākslas galeriju īpašnieki un kolekcionāri, kā arī citi šīs nozares profesionāļi uzdod un vēlas saņemt valstiska mēroga kultūrprocesam adekvātas un ilgtermiņā dzīvotspējīgas atbildes uz šādiem jautājumiem: kāda/kad/kur būs mūsu valsts mūsdienu mākslas telpa?

Pilns vēstules teksts pieejams šeit: goo.gl

Vēstuli ir parakstījuši:

Džemma Skulme, māksliniece
Jānis Zuzāns, uzņēmējs, mākslas mecenāts, fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs
Laima Slava, mākslas kritiķe, izdevniecības “Neputns” radošā direktore
Miķelis Fišers, mākslienieks
Kaspars Zariņš, mākslinieks, LMA profesors
Katrīna Neiburga, māksliniece
Ilze Avotiņa, māksliniece
Kristīne Luīze Avotiņa, māksliniece
Daiga Rudzāte, mākslas kritiķe, Arterritory galvenā redaktore
Vija Zariņa, māksliniece, LMA asociētā profesore
Aigars Bikše, mākslinieks, LMA profesors
Baiba Morkāne, galerijas “Bastejs” vadītāja
Kristaps Ģelzis, mākslinieks
Zaiga Gaile, arhitekte
Ieva Kalniņa, mākslas vēsturniece, kuratore
Kristaps Zariņš, mākslinieks, LMA prorektors
Ritums Ivanovs, mākslinieks
Līga Sāne, galerijas “Pegazs” vadītāja
Diāna Barčevska, mākslas zinātniece, “Mūkusalas mākslas salona” vadītāja
Anda Treija, mākslas zinātniece, galerijas “Daugava” vadītāja
Inga Šteimane, mākslas vēsturniece, kuratore
Ilze Žeivate, galerijas “Māksla XO” vadītāja
Ilona Arne, mākslas zinātniece