ESTĒTS jeb nav daiļuma bez mīlestības un BĪSTAMĀ SPĒLE

Programmā:
• Jāņa Akuratera stāstus “Estēts” un “Bīstamā spēle” lasīs aktieris Vilis Daudziņš
• 20. gs. sākuma vēstures notikumu interpretācija mūsdienās. Saruna ar rakstnieku Osvaldu Zebri un režisoru Gati Šmitu

Literārais vakars notiek Jāņa Akuratera muzeja organizētā pasākumu cikla „Zīloņkaula tornī” ietvaros. Cikls veltīts Jāņa Akuratera 140. jubilejai un to atbalsta Rīgas dome, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi” un Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.
Ieeja brīva.

Jāņa Akuratera stāsti “Estēts” un “Bīstamā spēle” it kā ir atšķirīgi, bet abus inspirējušas 20. gs. sākuma “dekadentiskās” pasaules izjūtas. No vienas puses – estētisms, tieksme pēc skaistā acumirkļa baudīšanas, no otras – pieredze, ko radīja 1905. un 1906. gadā izdzīvotais – dzīvības vērtības un varas spēka apzināšanās, draugu un paziņu nāve, bēgšanas un vajāšanas, cietumi un emigrācija… Abos stāstos ir daudz autobiogrāfisku motīvu.

Stāsts “Estēts” uzrakstīts 1915. gadā, iedvesmojoties no iespaidiem un pārdomām, ko raisīja 1913. gada nogale Parīzē, kur dzejnieks apmeklēja lekcijas Sorbonas universitātē, muzejus, teātra izrādes, izstādes…

Stāstu “Bīstamā spēle” Jānis Akuraters uzraksta 20. gados. Stāsta varoņi ir satikušies Parīzes Monparnasa kafejnīcā un atceras 1906. gadā Somijā revolucionāru teroristu grupējumā pārdzīvotos notikumus. Lai arī stāsts ir uzrakstīts pirms 90 gadiem, tomēr arī šodien pašreizējo pasaules notikumu kontekstā diemžēl pārāk aktuāli skan šie vārdi:
“Liekas, kāda daļa gan mums varētu būt par citu uzskatiem un atziņām. Pasaule ir plaša un skaista, vietas pietiek vēl mums visiem tur, kā teica dzejnieks. Kāpēc mēs neliekam viens otru mierā? Mēs tak varētu tikai apmainīt savas domas un uzskatus pārrunāt, izšķirties un dzīvot savu dzīvi tālāk. Debess ir zils, saule smaida, mūs gaida darbs. Bet nē! Mēs katrā ziņā gribam, lai mūsu uzskatus piesavinās arī citi. Mēs tos gribam uzspiest ar varu! Mēs nekur tālāk neesam tikuši par viduslaikiem. Toreiz nomaitāja inkvizīcija tos, kuri citādi ticēja nekā inkvizitori, vai arī tos, kuri nemaz neticēja – brīvdomātājus. Paldies Dievam, jūs teiksiet – tagad mēs no tā esam vaļā. Izrādās, ka ne. Tagad tikai ticības vietā ir nākusi politika. Bet inkvizīcija ir palikusi tā pati. Tagad moka un nokauj par piederību pie kaut kādas partijas vai sektes.”

Literārā vakara otrajā daļā par 20. gs. sākuma vēstures notikumu interpretāciju mūsdienās sarunāsies rakstnieks Osvalds Zebris un režisors Gatis Šmits.
2014. gadā izdotais Osvalds Zebra 1905. gada notikumiem veltītais romāns “Gaiļu kalna ēnā” ir sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” pirmais darbs, savukārt Gatis Šmits šobrīd veido vēsturisku filmu “1906” (studija “Tanka”; scenāristi – Inga Rozentāle, Gatis Šmits).