Tikšanās ar gleznotāju SANDRU KRASTIŅU un izstādes kuratori GUNDEGU CĒBERI

“Civilisti” – šādu nosaukumu pazīstamā gleznotāja Sandra Krastiņa devusi savai jaunajai darbu izstādei, kura šobrīd ir skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē ARSENĀLS. “Civilisti ir cilvēki, kuri nav iesaistīti aktīvā kara darbībā. Mierīgie iedzīvotāji. Civilisti esam mēs visi,” intervijā portālam “LA.lv” skaidro māksliniece. “Mani vienmēr interesējusi cilvēka, personības attieksme pret savu laiku. Lielākā vispārinājumā cilvēki dalās vīriešos un sievietēs, militāristos un civilistos, bagātajos un nabagajos. Un es domāju, ka mākslai jārunā par ikvienam būtisko.”

Vērojot, kā ekspozīcijā izkārtota 31 iespaidīga lielformāta kompozīcija, kļūst skaidrs, ka Sandras Krastiņas daiļradi caurvij viena, galvenā tēma – tās ir indivīda un sabiedrības attiecības laika un telpas dimensijā. Kā mainās pasaules redzējums dzīves ritējumā? Kā cilvēks pozicionē sevi dažādos notikumos un saskarsmē ar laikabiedriem, kā uztver un tulko aktuālās idejas? Katrā jaunajā posmā māksliniece rod citus izaicinājumus vizuālajai izteiksmei, kas bagātina viņas glezniecības valodu un palīdz veidot emocionālu, metaforisku stāstu par šodienas pasauli – novēroto, izjusto, pārdomāto, personīgi interpretēto. Sandra Krastiņa ir pārliecināta, ka mākslinieka uzdevums ir radīt enerģētiku un dot telpu skatītāja domai, iztēlei un fantāzijai.

Gandrīz katrs autores darbs ir sava veida fragmentēts laikmeta portrets, ko iespējams identificēt caur ārējo atribūtiku un simboliem. Balts vīrieša pletkrekls, bullis, zirgs, jātnieks, vērotājs. Ko šajos tēlos saskata izstādes apmeklētājs? Bet kādu saturu un jēgu vēlējusies ielikt pati autore? “Domāju, jebkurš cilvēks, ieraugot baltu kreklu, zinās jēdzienu “baltās apkaklītes” un atpazīs šā brīža institucionālās varas formastērpu – uzvalku ar baltu kreklu un kaklasaiti. Jebkuram saprotams, ka vērsis un bullis ir spēka, varenības, potences simbols, un tajā pašā laikā vairākums būs dzirdējuši, ka tam tiek piedēvēts mīts par Eiropas nolaupīšanu,” stāsta gleznotāja.

Sandra Krastiņa uz latviešu mākslas skatuves uznāca 20. gadsimta 80. gadu sākumā un aktīvi sevi pieteica kopā ar neformālo grupu “Maigās svārstības” – līdzīgi domājošiem jauniem, radošiem māksliniekiem, kuri ar savu darbošanos tiecās mainīt priekšstatus par latviešu glezniecību. Figurālisma tradīcijās gleznotajos agrīnajos darbos jaušams autores izjūtai tuvs sabiedriski aktuālo norišu atainojums emocionāli spriegā vēstījumā. Nākamajos posmos izceļas citu izteiksmes līdzekļu meklējumi pamatīgi apcerētā formu valodā un krāsu izpausmēs, īpašu uzmanību pievēršot materiāliem un faktūrai. Forma, uzbūve un krāsa ir tie glezniecības centrālie jautājumi, kurus Sandra Krastiņa pētī. Strādājot ar lieliem izmēriem, notiek iluzoras telpas un dziļuma meklējumi. Viņas pēdējo gadu darbi izteiksmes līdzekļu ziņā kļūst askētiskāki, triepiens – brīvāks, krāsu gamma – monohroma, un daudzi no šiem audekliem ne tikai izskatās, bet patiešām ir iesākti un pabeigti vienā piegājienā. Sandra Krastiņa turpina eksperimentēt, izvirzīt sev arvien jaunus uzdevumus, turpina meklēt un atklāt, un viņai joprojām ir interesanti.

“Tu ej kaut kādu ceļu – dari, dari, ar spēku, ar prātu, un tad nāk tie atalgojuma brīži, kad ilgstošais darbs un treniņš, arī domāšanas treniņš, noved tevi pie kaut kā jauna – pie lēciena uzreiz divus stāvus augstāk. Tas notiek pēkšņi, it kā ne no kā, bet tikai tad, kad esi ilgstoši strādājusi un domājusi. Un tad ir tā, it kā tev kāds stāvētu klāt, atliek tikai kustināt roku. Nav ne moku, nekā, tikai tīra fiziska piepūle,” atklāj māksliniece. “Gleznošana nav atpūta,” uzsver Sandra, “tā ir sevis pārvarēšana, dialogs ar sevi: neknaksties, neiekrīti uz smukumiem, nesāc priecāties un tīksmināties. Brīžiem tu it kā ej ar audeklu divkaujā. Tad es sev saku: nebaidies no audekla! Un tajās reizes, kad tu nebaidies, – viss izdodas.”

Kopš 1991. gadā notikušās personālizstādes LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS “Civilisti” ir plašākā autores darbu skate, kurā apmeklētāji ieraudzīs gan pavisam jaunus darbus, gan 20. gadsimta 90. gados tapušās kompozīcijas. Tādējādi ekspozīcija sniegs visai pilnīgu pārskatu par mākslinieces daiļrades nozīmīgākajiem periodiem. Par to arī runāsim.

Uz “Sarunām” ARSENĀLĀ laipni aicināts ikviens interesents!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 6. novembrim.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā: Civilisti

PAR MĀKSLINIECI
Sandra Krastiņa (1957) mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986). Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda “Neputns” žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore (2006–2012). Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām.

Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Regulāri rīko personālizstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs. Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija) krājumā, kā arī daudzās citās muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.