SARUNAS MUZEJĀ: Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos
Noslēdzot rudens / ziemas sezonu’ 2017 ciklam “Sarunas muzejā”, sestdien, 16. decembrī, plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) un mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva aicina uz pirmo tikšanos, veltītu izcilajam latviešu baletdejotājam Arvīdam Ozoliņam.
Šogad ievērojamajai māksliniecei Aleksandrai Beļcovai (Александра Бельцова, 1892–1981) tiek atzīmēta 125 gadu jubileja. Godinot vienu no pirmajām profesionālajām gleznotājām Latvijā, R. Sutas un A. Beļcovas muzejs (SBM) saviem apmeklētājiem sagatavojis trīs izstāžu ciklu, katra no kurām atklāj kādu interesantu lappusi autores radošajā un personīgajā biogrāfijā, padziļināti pētot viņas daiļrades periodus, tēmas un tēlus. Trešā, noslēdzošā izstāde šajā sērijā un līdz ar to arī stāsts “Sarunās muzejā” būs veltīts Latvijas baleta leģendai – spožajam Arvīdam Ozoliņam (1908–1996), ar ko māksliniecei bija draudzīgas attiecības un kuru viņa vairakkārt attēlojusi savos darbos.
Arvīds Ozoliņš bijis Aleksandras Fjodorovas (Александра Фёдорова, 1884–1972) un Ļeva Fokina (Лев Фокин, 1906–1974) skolnieks, kurš 20. gadsimta 30. gados dejojis Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) “Krievu sezonu” idejas turpinātāja pulkveža De Bazila (Wassily de Basil, 1888–1951) baleta trupā “Krievu balets Monekarlo” (“Ballet Russe de Monte Carlo”) baletmeistara Leonīda Mjasina (Леонид Мясин, 1896–1979) vadībā un uzstājies Londonā, Montekarlo, citās Rietumeiropas pilsētās, ASV un Dienvidāfrikā. Angļu žurnālisti pēc trupas izrādes Koventgardenā, vērtējot Arvīdu Ozoliņu Mihaila Fokina (Михаил Фокин, 1880–1942) viencēliena baletā “Rozes gars”, salīdzināja viņu pat ar slaveno Vāclavu Ņižinski (Vaslav Nijinsky / Вацлав Нижинский, 1889–1950). Viesizrāžu laikā Ozoliņš tikās ar tādām 20. gadsimta ikonām kā Sāra Bernāra (Sarah Bernardt, 1844–1923), Čarlijs Čaplins (Charlie Chaplin, 1889–1977), Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901–1992), Mihails Čehovs (Михаил Чехов, 1891–1955). Izrādes ar mākslinieka piedalīšanos skatījās Grēta Garbo (Greta Garbo, 1905–1990), Mērija Pikforda (Mary Pickford, 1892–1979) un citas tā laika slavenības. Lielāko savas dzīves daļu Arvīds Ozoliņš veltījis Latvijas Nacionālās operas skatuvei un pedagoģiskajam darbam Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.
Arvīdu Ozoliņu un Aleksandru Beļcovu draudzība saistīja no 30. gadiem. Tieši tad parādījās pirmie Ozoliņa portreti, ko veidoja Beļcova. Arī visus turpmākos gadus, līdz pat savai nāvei (viens no Beļcovas pēdējiem mākslas darbiem ir bijis Arvīda Ozoliņa portrets), māksliniece gleznoja un zīmēja baletdejotāju mēģinājumu laikā, aizkulisēs, grimēšanas telpā, skatuviskajos tēlos un arī mājīgi nepiespiestā atmosfērā. Šie darbi atklāj gan meistara personības šķautnes, gan ilustrē Aleksandras Beļcovas daiļrades izmaiņas un attīstību.
Pasākuma laikā muzeja vadītāja, izstādes kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva pastāstīs par uzvedumiem, kuros piedalījās izcilais baletdejotājs, kā arī par Beļcovas un Ozoliņa draudzības sākumu, kas vainagojās ar jaunu mākslas darbu radīšanu.
Viens no saistošākajiem eksponātiem izstādē ir Arvīda Ozoliņa čemodāns ar skatuves tērpiem, kuros viņš dejoja savas partijas De Bazila trupas sastāvā pasaules turnejas laikā. Kostīmus papildina fotogrāfijas ar izrāžu skatiem, fotoportreti, fotoreportāžas attēli no ceļojumiem un tā laika presē publicētie raksti no dejotāja privātā arhīva.
Tāpat muzeja apmeklētāji varēs noskatīties Arvīda Ozoliņa interviju ar Tatjanu Sutu (1923–2004), kas tika filmēta šajā dzīvoklī, un izstādes kuratore paskaidros tajā redzamo. Savā stāstā baletdejotājs krāšņi apraksta ceļojumus, komentē tikšanos ar 20. gadsimta leģendārajām personībām, dalās atmiņās par Latvijas baleta zvaigznēm.
Otrā tikšanās ar mākslas zinātnieci Nataļju Jevsejevu izstādē “Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos” notiks 20. janvārī plkst. 15.00 krievu valodā.
Uz “Sarunām” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!
Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.
Izstāde būs atvērta līdz 2018. gada 7. aprīlim.
