Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”
Šī gada 18. septembrī plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāvā tiks atklāta izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25”. Tā apskatāma LNB darba laikā no 19. septembra līdz 23. oktobrim. Ieeja bez maksas.
LNB Nozaru literatūras centra veidotajā izstādē “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25” aplūkojamas dokumentālās liecības, kas ļauj izsekot pilsoņu kustības veidošanās vēsturei un Latvijas Republikas (LR) Pilsoņu Kongresa (PK)galvenajiem darbības virzieniem. Izstādē izmantoti LNB, Pilsoņu kongresa fonda un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva materiāli, kā arī bijušo pilsoņu kustības dalībnieku iesniegtās liecības. Izstāde veidota sadarbībā ar Pilsoņu kongresa fondu.
Šī gada 30. aprīlī – 1. maijā apritēja 25 gadi kopš LR PK 1. sesijas. Kongresa pamatā bija 1989. gada pavasarī aizsāktā pilsoņu kustība, kuras mērķis bija starptautiski tiesiskā ceļā atjaunot 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Mērķa sasniegšanai 1989. gada jūnijā tika sākta LR pilsoņu reģistrācija, kuras laikā reģistrējās ap 800 000 valsts pilsoņu un to kandidāti. Skaits, kas neļauj aizmirst pilsoņu kustības nozīmi Latvijas nesenajā vēsturē.
Laikā no 1990. gada 8. līdz 23. aprīlim visā Latvijā norisinājās PK vēlēšanas. Tajās dalību ņēma teju 679 000 pilsoņu un 28 000 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63% no visiem balsstiesīgajiem. Jaunievēlētie delegāti uz savu pirmo sesiju pulcējās 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā Lielās ģildes namā Rīgā, kur tika formulēta LR starptautiski tiesiskā atjaunošanas platforma. PK piedāvātais neatkarības atgūšanas ceļš arī mūsdienās tiek vērtēts kā teorētiski nevainojams un juridiski pamatots.
Ne viss, uz ko PK aicināja, tika īstenots, tomēr tas ar savu darbību ietekmēja Latvijas sabiedrisko domu, izdarīja nepārtrauktu spiedienu uz LR Augstāko Padomi, kā arī mudināja mērenāk noskaņoto Latvijas Tautas fronti būt konsekventākai un radikālākai LR neatkarības atjaunošanas ceļā. Kongresa darbības rezultātā netika paplašināts 5. Saeimas vēlētāju loks – to vēlēja tikai LR pilsoņi.
