„Unikālas servīzes no Pētera Avena privātkolekcijas” Rīgas Porcelāna muzejā
No 21. maija līdz 7. jūlijam Rīgas Porcelāna muzejā aicinām uz izstādi „Unikālas servīzes no Pētera Avena privātkolekcijas”. Izstāde tapusi sadarbībā ar P.Avena labdarības fondu „Paaudze”.
Pētera Avena kolekcija „Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940)” šobrīd ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām Latvijā. Te daudzpusīgi pārstāvēti unikāli priekšmeti, kas radīti porcelāna apgleznošanas darbnīcās „Baltars” (1925-1928), „Burtnieks” (1929-1939), „Ripors” (1933-1934), kā arī Akciju sabiedrībā „M. S. Kuzņecovs” un J. K. Jesena fabrikā (1934-1940). Tapušie autoru darbi liecina par 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu tendencēm un radošajiem meklējumiem.
Kolekcijā „Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940)” glabājas un izstādē Rīgas Porcelāna muzejā tiks eksponētas sešas servīzes vai to daļas, kas radītas darbnīcā „Baltars” un akciju sabiedrībā „M. S. Kuzņecovs”. Katra no šīm servīzēm un katrs priekšmets tajās reprezentē Latvijas mākslas porcelāna augstās kvalitātes. Kolekcijas kuratore ir mākslas vēsturniece Ludmila Neimiševa.
Par māksliniekiem, kuru servīzes no kolekcijas „Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940)” eksponētas Rīgas Porcelāna muzejā izstādē „Unikālas servīzes no Pētera Avena privātkolekcijas”:
Romans Suta (1896 - 1944) ir daudzpusīgs latviešu mākslinieks (gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs, dizainers un pedagogs), viena no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā 20. gadsimta pirmajā pusē. Kopā ar A.Beļcovu un S.Vidbergu dibinājis porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars”, izstrādājis dekora un formu skices akciju sabiedrībai „M.S.Kuzņecovs”. Viņa novatorisko darbību raksturo impulsīva ekspresija, formas stilizācijas perfekta izpratne un visu kompozīcijas daļu ornamentalizācija. Izstādē būs skatāmas trīs Romana Sutas apgleznotas vai pēc viņa skiču metiem dekorētas servīzes.
Nadežda Boiko (1916 - 1979) apguvusi glezniecību un grafiku strādāja par porcelāna apgleznošanas meistari akciju sabiedrībā „M.S.Kuzņecovs”. Uz servīzes interpretējot Raiņa simbolisko pasaku „Zelta zirgs” ziemeļu jūgenda stilistikā, autore saglabā klasisku formu.
Māksliniece Tatjana Rozenšilde-Paulina (Kačalova) (1915 - 2010) servīzes apgleznojumā iejūtīgi tvērusi muižnieku ligzdas nostaļģisko atmosfēru un mīlestības pilnu attieksmi pret dabu. Latvijā plašāk pazīstama kā izcila mākslas zinātniece.
Olgas Kateņevas (1908 - 2001) oriģinālajām kompozīcijām raksturīgs ar florāliem motīviem piesātināts fantāzijas dekors, kura izteiksmību kāpina zeltījums un spilgtu krāsu kontrasts.
