Liepājas muzejs aicina uz sarunu par R. Sutas un A. Beļcovas porcelāna un māla apgleznojumiem
18. februārī plkst. 17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 būs iespēja tikties ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāju Dr. art. Nataļju Jevsejevu un piedalīties sarunā par Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas porcelāna un māla apgleznojumiem.
Romans Suta un Aleksandra Beļcova ir divas spilgtas, ārkārtīgi radošas un daudzpusīgas Latvijas mākslas vēstures personības.
Romans Suta (1896-1944) ne tikai gleznoja, noformēja un ilustrēja grāmatas, veidoja teātra izrāžu un kino filmu vizuālo noformējumu, bet arī vadīja savu mākslas studiju, rakstīja presē apcerējumus par mākslu, nodibināja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars", izstrādāja dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam.
Savukārt Aleksandra Beļcova (1892-1981) bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece, kuras 20.gadsimta 20.-30.gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem un "Baltars" porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība.
Pašlaik Liepājas muzejā iekārotajā izstādē “Latvijas keramika 1924 – 1944” no Pētera Avena kolekcijas apskatāmi Romana Sutas māla trauku apgleznojumi. Suta ne tikai izgatavoja daudzus metus porcelāna un māla apgleznošanai, bet arī izdomāja jaunus risinājumus keramikas izstrādājumu formai.
Profesionālu keramiku 20. gadsimtā darināja Latvijas Mākslas Akadēmijas Rūdolfa Pelšes vadītās keramikas meistardarbnīcas audzēkņi un A/S “M.S.Kuzņecovs” pieaicinātie mākslinieki.
Ja Rūdolfa Pelšes izstrādātā akadēmiskā profesionālās apmācības sistēma orientējās uz klasiskajām tradīcijām un jaunākajām tehnoloģijām, tad Romans Suta dedzīgi nostājās pret to, ko uzskatīja par akadēmisko rutīnu un eklektiku, un sludināja citus mākslas principus.
Atšķirībā no citiem dekoratīvi lietišķās mākslas meistariem Romans Suta skaidri saredzēja modernās dekoratīvās mākslas perspektīvu jaunā revolucionārā virzienā – nevis vadīties no tradicionāliem funkcionalitātes un dekorēšanas principiem, bet attīstīt mākslas objektā brīvu, ar priekšmeta funkciju nesaistītu plastisko ideju, padarot sadzīviski utilitāru priekšmetu par artefaktu.
Romans Suta un viņa sieva Aleksandra Beļcova sagatavoja aptuveni 200 oriģinālformas keramiskajiem priekšmetiem, taču projekta realizāciju nācās pārtraukt, jo nepareizi uzbūvētā krāsns uzsprāga, un pirmie izstrādājumi gāja bojā.
1920. gados radušos ideju veidot mākslas keramiku Sutam izdevās īstenot M. Kuzņecova porcelāna fabrikā (A/S „M. S. Kuzņecovs”) pēc tās reformēšanas 1932. gadā.
