No vārda līdz līnijai. Romana Sutas grāmatu ilustrācijas Tikšanās ar izstādes kuratori ELVIJU POHOMOVU
Sestdien, 2016. gada 15. oktobrī, plkst. 15:00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) un mākslas zinātniece, kuratore Elvija Pohomova aicina uz “Sarunu muzejā” izstādē “No vārda līdz līnijai”, kurā būs iespēja uzzināt par Romana Sutas radošo darbību grāmatu ilustrāciju jomā, noskaidrot, kur mākslinieka daiļradē jāmeklē seno ķīniešu un japāņu meistaru gara klātbūtne un kā panākt labāku mijiedarbību starp rakstīto un zīmēto.
R. Sutas un A. Beļcovas muzejs turpina pasākumu programmu, veltītu izcilā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas jubilejai. Jaunatklātā izstāde “No vārda līdz līnijai” parāda vēl vienu būtisku šķautni talantīgā un daudzpusīgā autora daiļradē.
Romans Suta radoši izpaudās ne tikai kā gleznotājs, scenogrāfs, interjeru un filmu dekorators, mākslas teorētiķis un kritiķis, bet arī kā grafiķis un grāmatu ilustrators. Ar grafiku Suta sāka aizrauties jau tad, kad nopietnāk pievērsās mākslas apgūšanai – 1910. gadu vidū. Savas iecienītās grafikas tehnikas – tušas zīmējumu un akvareli – licis lietā gan veidodams skices gleznām, gan izmantodams tās pastāvīgu mākslas darbu radīšanai. Viņa grafikas valodas izteiksme pilnbriedu sasniedza 20. gadsimta 20. gadu beigās – 30. gados, laikā, kad tapa daudzas grāmatu ilustrācijas.
Plašāk par Romana Sutas radošajiem meklējumiem “Sarunas muzejā” laikā pastāstīs mākslas zinātniece Mag. art. Elvija Pohomova. Pasākuma dalībniekiem būs brīnišķīga iespēja kopā ar izstādes kuratori aplūkot tušas zīmējumus, ko meistars darinājis sev tuvu latviešu rakstnieku grāmatu ilustrēšanai, un novērtēt, ko nozīmē veiksmīga kompozīcija, teksta un attēla savstarpējā mijiedarbība, kas nostiprina dzejas rindās paustās idejas un palīdz uzburt attiecīgu noskaņu. Romans Suta attēloja gan liriskas, gan vienkāršas, sadzīviskas ainas, gan eksotiskus un eksistenciālus motīvus. Aleksandra Čaka (1901–1950), Viktora Eglīša (1877–1945), Andreja Kurcija (1884–1959), Jāņa Plauža (1903–1952), Ālant Viļa (1906–2004) un citu literātu darbi tiks skatīti no grafikas mākslas pozīcijām, atklājot ilustratora lomu izjusta, emocionāla sižetu un personāžu traktējuma veidošanā.
Grafikā Romans Suta radīja savdabīgu, neatkārtojamu stilu, ko raksturo brīva, ekspresīva, bet rūpīgi pārdomāta līnija, kas precīzi pasniedz notikumu vai tēlu. Lai zīmējumā attēlotajam piešķirtu zināmu dzīvību, mākslinieks neizrāvās ar pārlieku detalizāciju un smalku elementu atveidošanu, tādējādi ļaujot “runāt” kompozīcijai un līnijām. Savos darbos autors izmantoja gaišo un tumšo laukumu pretstatījumu, kas bija izstrādāts līdz perfektumam. Pats Romans Suta izteicies, ka kompozīcija ir gatava tikai tad, ja tajā vairs nevar nekā ne pielikt, ne atņemt.
Šādai pieejai viņu īpaši iedvesmoja senie ķīniešu un japāņu meistari, kuru prasme izteikt procesa būtību vienā otas triepienā Romana Sutas acīs bija augstākā pilnība tušas zīmējumu tehnikā. Nevar noliegt arī Rietumeiropas mākslas vecmeistaru zīmējumu tehnikas ietekmes – Suta ļoti augstu vērtēja franču mākslinieka Žana Ogista Dominika Engra (Jean Auguste Dominique Ingres, 1780–1867), vācu mākslinieku Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1471–1528) un Hansa Holbeina (Hans Holbein, 1497–1543) zīmējumu kvalitātes. Favorīti grafikas mākslā Sutam bija arī no sava laika autoru vidus – beļģis Franss Mazerels (Frans Masereel, 1889–1972), kura ekspresīvo mākslu mēdz saukt par kokgriezumā darinātām “bezvārdu novelēm”, un vācu groteskas mākslinieks Georgs Gross (George Grosz, 1893–1959).
Ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs oriģinālās ilustrācijas dzejoļu krājumiem, kā arī citas Romana Sutas darinātās ilustrācijas grāmatās un kopijās, kas apliecina autora meistarību grafikas jomā un spēju rakstīto vārdu pārvērst līnijā.
Uz “Sarunu” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!
Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR.
