Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Rīgā tiks atvērta izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni”

Redakcija
Redakcija

2015. gada 19. maijā plkst. 17.00 Latvijas Arhitektūras muzejā M. Pils ielā 19, Rīgā tiks atvērta izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” pirmā izstāde „GALVENAIS UN PAMATPLĀNS”. Atzīmējot 20 pastāvēšanas gadus, muzejs piedāvā izstādi, kura veidota no Latvijas Arhitektūras muzeja karšu kolekcijas materiāliem. Izstādē būs aplūkojams arī viens no kolekcijas lepnumiem – starpkaru laikā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātais pilsētas attīstības plāns. Eksponētās kartes restaurētas īpaši izstādei.

Izstāde būs atvērta līdz 2015. gada 14. augustam.

Muzeju nakts apmeklētājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja aplūkot izstādi 16.05. no 19.00–1.00 vēl pirms oficiālās izstādes atklāšanas.

Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gs. Rīgas plānojuma projektu. Septiņu izstāžu cikls „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” iepazīstinās ar galvaspilsētas plānošanas dokumentiem. Pirmo izstādi veido plāni, kuros var aplūkot Rīgas nomaļu attīstību no 20. gs. 20.–30. gadu Lielrīgas projektiem, kas bija paredzēti pusotram miljonam iedzīvotāju tagadējās Pierīgas teritorijā, līdz padomju perioda 60.–80. gadu mikrorajoniem.

Galvenais plāns jeb rasējums (Основной чертёж krievu valodā, Master plan angļu valodā) kalpo pilsētas attīstības vadlīnijām. Tajā visas ieceres parāda vispārināti, jo izstrādes laikā nav zināmas ne konkrētās vajadzības, ne tām paredzamais finansējums. Iespēju precizēšanai kalpo detālplānojumi, kuriem seko tehniskie projekti. Tomēr darbu pilsētbūvnieki sāk ar esošās situācijas attēlojumu uz kartes, radot t.s. Pamatplānu (Опорный план krievu valodā, Situation plan angļu valodā), kurā tiek fiksēts stāvoklis pirms pārveidošanas.

Izstādi pavada tās kuratora Jāņa Lejnieka komentāri par pilsētas attīstības iecerēm 20. gs. gaitā, sākot no Latvijas pirmās neatkarības laika, Staļina laika plāniem, 1959. gadā izstrādāto ģenerālplānu, kurš visilglaicīgāk – līdz pat 1995. gadam – ietekmēja Rīgas attīstību, un iecerēm, kas tapušas kopš brīža, kad Latvija atguva neatkarību.