LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā
Turpinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Memoriālo muzeju apvienības kopīgais projekts LATVIJAS GADU GREDZENI LITERATŪRĀ. Oktobra tēma – “Latviešu literatūras klasikas reminiscences Imanta Ziedoņa dzejā”.
13. oktobrī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā, K. Barona ielā 3–5, lekciju “Piebalgas teksts un Imants Ziedonis” lasīs Dr. philol. Ausma Cimdiņa (LU).
Piebalgas teksts, literārā Piebalga (Jēkabs Zvaigznīte, Reinis un Matīss Kaudzītes, Auseklis, Andrejs Pumpurs, Andrievs Niedra, Leonīds Breikšs, Elza Stērste, Kārlis Skalbe, Antons Austriņš u.c.) ir viens no spēcīgākajiem 20. gadsimta 60.–80. gadu latviešu literārās atmodas impulsētājiem. Pēc “dvēseles pavalga” radošos un intelektuālos meklējumos uz Piebalgu ir devušies visizcilākie 60.–80. gadu dzejnieki Imants Ziedonis, Vizma Belševica, Ojārs Vācietis, Māris Čaklais, Jānis Peters, Leons Briedis un citi, par ko liecina Piebalgas motīva klātbūtne viņu darbos. Pieminekli literārajai Piebalgai prozā biogrāfisko romānu sērijā “Pumpurs” ( 1964), “Auseklis” (1981), "Kalna Kaibēni" (1991) ir atstājis rakstnieks Jānis Kalniņš.
Piebaldzēniskums, Piebalgas daba un piebaldzēna raksturs, kas iemūžināti Piebalgas kultūras darbinieku radošajās biogrāfijās un Piebalgas literātu radītajos darbos, 60.–80. gadu autoru darbos aktualizēti, domājot par cilvēciskās dzīves jēgu un piepildījumu, par īstenu latvietību, latviskā rakstura pamatīgumu un dzīvotspēju cauri laikiem.
Piebalgas impulss, daba un kultūrzīmju eneģētika sevišķi spēcīgi uzrunājusi dzejnieku Imantu Ziedoni, par ko liecina gan viņa dzeja, gan esejistika.
21. oktobrī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā notiks diskusija “Imanta Ziedoņa loma mūsdienu kultūrprocesos”. Piedalās mūziķis Jānis Holšteins un dzejniece Iveta Ratīnika. Diskusiju vada Dr. philol. Rūta Šmite.
Ieeja brīva.
Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)
Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.
