Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar plašu retrospekciju jaunatvērtajā Lielajā izstāžu zālē godina gleznotāju Jani Rozentālu (1866–1916), kura simt piecdesmitā dzimšanas diena starptautiskā mērogā ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Talantīgo un mērķtiecīgo Saldus pagasta lauku kalēja dēlu, kas 19. gadsimta 80.–90. gadu mijā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā izskolojās par profesionālu gleznotāju, Latvijas mākslas vēsturē piemin kā populārāko, iemīļotāko un vispusīgāko nacionālās mākslas pamatlicēju.

Jaņa Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896. gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem “Rūķa” loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.

20. gadsimta sākumā Rozentāls izvirzījās starp aktīvākajiem Rīgas mākslinieciskās vides veidotājiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kļūdams par aizrautīgu jauno estētisko principu īstenotāju glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā, kā arī nozīmīgāko tālaika latviešu mākslas teorijas pārstāvi, kura galvenās apceres tika publicētas žurnālos “Vērotājs” un “Zalktis”. Līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram meistars ir viens no nedaudzajiem laikabiedriem, kas Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim. Rozentāla programmatiskajā rakstā “Māksla un tehnika” (1906–1907) profesionālajā darbībā uzkrātās atziņas papildina kredo: “Būt jaunam ar katru darbu ir mākslinieka ideāls.” Iepazītie “mākslu mākslai” (l’art pour l’art) aicinājumi mudināja pasludināt: “(..) māksla ir redzami darīta formas ideja”.

Jaņa Rozentāla individuālā stila un uzskatu pārvērtības ir viņa impulsīvā temperamenta un Latvijas mākslas toreizējo parādību spogulis. Saistot tradicionālo ar novatorisko, gleznotāja klejojumi starp īstenību un fantāziju rāda akadēmisma, reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma un citu stilu mijiedarbē saplūdušo iespaidu atspulgus. Izstāde ļauj vērot Rozentāla mākslinieciskos meklējumus plašā diapazonā – no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”, 1894) līdz “Skaistā laikmeta” (Belle Époque) estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju (“Arkādija”, ap 1910, 1916).

Atzītā portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām simboliskām kompozīcijām, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas, kas atkārtojas arī grāmatu un periodikas grafikā. Modernizējošo eiropeisko ierosinājumu ģeogrāfija aptver krievu, vācu, franču un Ziemeļvalstu mākslu, tālaika starptautisko autoritāšu Arnolda Beklīna (Arnold Böcklin), Maksa Klingera (Max Klinger), Ludviga fon Hofmaņa (Ludwig von Hofmann), Džeimsa Vistlera (James Whistler), Akseli Gallena-Kallelas (Akseli Gallen-Kallela) un citu paraugus, paralēli apgūtas arī fotogrāfijas tehniskās iespējas.

Latviešu mākslinieka precības (1903) ar somu dziedātāju Elliju Forseli (Elli Forssell, 1871–1943), kas iemiesoja viņa sievietes ideāltēlu un radošā pāra turpmākajā savienībā kļuva par daudzu vīra darbu iedvesmojošo modeli, nostiprināja ciešāku saikni ar Somijas kultūru un moderno mākslu. Iemantotajā otrajā dzimtenē 1916. gada beigās Pirmā pasaules kara laikā aprāvās arī gleznotāja mūžs.

Retrospektīvā izstāde (142 darbi) ir viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas pārliecinoši reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību. Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, savukārt izstādes mobilā aplikācija-ceļvedis “Jaņa Rozentāla “gaismas bildes”” atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.

Somijas-Latvijas sadraudzības biedrība “Rozentāls-seura”, kas nosaukta latviešu klasiķa vārdā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienlaikus piedāvā nelielas informatīvas ceļojošās izstādes “Ar skatienu Somijā, ar sirdi Latvijā” pirmo pieturu. Līdzīga ekspozīcija ar satura izklāstu angļu, somu un zviedru valodās rudenī tiks atvērta “Virka” galerijā Helsinkos.

Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu “Rozentāla laiks” piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi “No Rozentāla”.

Publicēšanai tiek gatavots jubilāra māksliniecisko mantojumu aptverošs izdevums, kura izveidē sadarbojas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, izdevniecība “Neputns” un Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas glabā lielāko ar gleznotāja dzīvi un daiļradi saistīto fotokolekciju.

2016. gada 20. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks starptautiska zinātniskā konference “Janis Rozentāls (1866–1916) un viņa laikmets” ar vietējo un ārzemju speciālistu līdzdalību.

2016. gada 28. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paredzēts atklāt informatīvu izstādi par izcilo Latvijas kultūras personību un profesionālās mākslas veidotāju, kura veikums ir iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā.

Teksts: Aija Brasliņa