LNMM aicina apmeklēt izstādi "Madernieka stils"
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 2020. gada 5. novembra līdz 2021. gada 28. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma vērienīga izstāde “Madernieka stils”, kas atzīmēs latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka 150 gadu jubileju.
Novators, reformators, jauno mākslinieku mentors un viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem – šodien vērtējot. “Raksta rotnieks”, “zīmējuma zintnieks” un “spilgts īpatnis” – laikabiedru skatījumā. Jūlijs Madernieks (1870–1955) pavēris ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radot metus tekstila dizainam, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā, kā arī būdams talantīgs pedagogs un mākslas kritiķis. Izstādes radošā komanda atklāj meistara universālo radošās darbības diapazonu un bagātīgo mantojumu no 21. gadsimta perspektīvas, iepazīstinot ar Madernieka ornamentu kompozīciju metiem un tekstilijām, projektētajām mēbelēm, kā arī lietišķās grafikas paraugiem.
Jūlijs Madernieks piederēja mākslinieku pulciņa “Rūķis” paaudzei, kura uzskatīja, ka latviešu profesionālā māksla jāveido kopsolī ar Rietumeiropas modernajām strāvām. Viņš meklēja tādas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, kas paustu 20. gadsimta sākumam aktuālo jūgendstila estētiku. Tā ietvēra ideju par mākslas visaptverošu klātbūtni, formas meklējumus dabas studijās, kā arī centienus apliecināt nacionālo savdabību. Vēlāk, etnogrāfisko paraugu pētniecības ietekmē, Madernieks pievērsās formu ģeometriskai stilizācijai, attīstot nacionālā dekoratīvisma strāvojumā balstītu spilgti individuālu stilu. Studijas Parīzes mākslas skolu darbnīcās un plašie ārzemju ceļojumi viņa dizainam piešķīra jaunu dimensiju.
Jūlijs Madernieks daudzpusīgi darbojās interjera dizainā: meistars izstrādā mēbeļu projektus, dekoratīvo tekstiliju kompozīcijas, tapešu rakstus, metus keramikas objektiem, metālkalumiem un citiem interjera priekšmetiem. Arī pēc Pirmā pasaules kara, jau neatkarīgās Latvijas valstī, viņš aktīvi turpināja strādāt interjera dizainā, kļūdams par vienu no respektablākajiem šīs nozares profesionāļiem. Starpkaru periodā Madernieks projektējis virkni sabiedrisko interjeru, tostarp Valsts kancelejas (tagad – Ārlietu ministrijas ēka) griestu un sienu dekoratīvo apdari (realizēta 1925. un 1926. gadu mijā; nav saglabājusies).
Jūlijs Madernieks uzskatāms par konsekventāko ornamenta dizaina un burtveidola reformatoru Latvijā, un viņa paveiktais iedvesmo arī mūsdienu dizainerus. Meistars veidoja preses, grāmatu un lietišķās grafikas dizainu, bija viens no pirmajiem latviešu māksliniekiem, kas mērķtiecīgi pievērsās teksta grafiskajam risinājumam.
Stāstu par Jūliju Madernieku turpinās izstādi pavadošā izglītības programma. Tā iedalīta vairākos ciklos, kas skar mākslinieka talanta un personības būtiskas šķautnes: fotogrāfija, burtveidolu radīšana, mēbeļu dizains un mūzika. Madernieka interešu sfēras varēs tuvāk iepazīt gan teorētiski – lekcijās, gan praktiski – radošajās darbnīcās. Paralēli izstādei top bagātīgi ilustrēts rakstu krājums, kurā Latvijas vadošie mākslas un dizaina teorētiķi padziļināti iepazīstinās ar meistara radošo devumu.
