Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā izstāde un sarīkojums „Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100”
Šā gada 9. jūlijā plkst. 15.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, notiks sarīkojums, pieminot Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 100. gadadienu.
Ar priekšlasījumu „Latviešu strēlnieku bataljonu veidošanās”uzstāsies Jānis Hartmanis, atv. pulkvedis, vēsturnieks, savukārt Laima Grīnberga, LNVM Numismātikas nodaļas Faleristikas un medaļu kolekciju galvenā glabātāja, stāstīs par Latviešu strēlnieku krūšu nozīmēm muzeja kolekcijā.
Interesenti varēs doties apskatīt jaunizveidoto izstādi „Latviešu strēlnieku bataljoniem – 100” LNVM Vēstures departamenta vadītājas Intas Robežnieces vadībā.
Izstādē, kas būs apskatāma līdz š.g. 25. oktobrim, muzejs piedāvā ieskatīties dažos spilgtākajos fotogrāfu fiksētajos latviešu strēlnieku kauju un ikdienas mirkļos, tā 100 gadus pēc strēlnieku bataljonu dibināšanas godinot viņu veikumu un piemiņu.
PAR STRĒLNIEKU BATALJONU DIBINĀŠANU
„Brāļi, kaŗa pienākumi jānes visiem, bet lai stājamies zem karoga no brīva prāta savas dzimtenes labā!” (no uzsaukuma „Pulcējaties zem latviešu karogiem!”)
Ar šiem vārdiem Krievijas Valsts Domes deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis uzrunāja latviešu sabiedrību 1915. gada vasarā, kad Pirmais pasaules karš ar tā neizbēgamo postu un iznīcības draudiem pietuvojās Latvijas teritorijai. Vācu armija no Lietuvas tuvojās Jelgavai, kur vācieši tika apturēti pateicoties galvenokārt zemessargiem – gandrīz tikai no latviešiem saformētajiem Daugavgrīvas cietokšņa apvienoto darba rotu bataljoniem. Jūlijā vāciešiem izdevās ieņemt Kurzemi, Zemgali, Sēliju un sasniegt Daugavas un Rīgas robežu.
1915. gada 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aleksejevs izdeva pavēli formēt bataljonus. Brīvprātīgo pieņemšana Rīgā sākās 12. augustā, drīz tika atvērti pieņemšanas punkti arī citur. Pieteikties aicināja vīriešus vecumā no 17 līdz 35 gadiem. 1915. gadā brīvprātīgi pieteicās 6292 cilvēki, no tiem tika izveidoti 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas, 8. Valmieras un rezerves bataljoni. Lai gan, sākot ar 1916. gadu, strēlnieku bataljonus papildināja mobilizētie un no citām armijas daļām pārnākušie latviešu tautības karavīri, brīvprātīgi pieteikušos skaits pārsniedza 8000 cilvēku. 1916. gada 3. novembrī bataljonus pārformēja par pulkiem.
Latviešu strēlnieku bataljoni savās pirmajās cīņās devās jau 1915. gada oktobrī, lai apturētu vācu uzbrukumu pie Rīgas. 1916. gada vasarā un rudenī strēlnieki cīnījās tā dēvētajā Nāves salā, 1917. gada janvārī Tīreļpurvā pie Ložmetējkalna notika tā sauktā Jelgavas operācija jeb Ziemassvētku kaujas, kur strēlnieki zaudēja trešo daļu savu biedru, 1917. gada rudenī turējās pret vācu pārspēku kaujās pie Mazās Juglas – tās ir tikai lielākās strēlnieku izcīnītās kaujas.
Par nopelniem un varonību kaujas laukā liels skaits latviešu strēlnieku saņēma Krievijas militāros apbalvojumus – Jura krustus un Jura medaļas.
Dažādi bija latviešu strēlnieku likteņi pēc 1. pasaules kara beigām. Daļa palika Krievijā un karoja Pilsoņu karā dažādās frontes pusēs, daļa piedalījās Brīvības cīņās Latvijā. 1920. gadā, iestājoties miera laikam, Latvijā atgriezās liela daļa bijušo strēlnieku, kuri pēdējos piecus gadus bija pavadījuši karojot.
