Latvijas Nacionālais vēstures muzejs akreditēts uz nākamajiem 10 gadiem

Akreditācijas gaitā tika pārbaudīta muzeja atbilstība Muzeju likuma 9. panta otrās daļas nosacījumiem un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 532 („Muzeju akreditācijas noteikumi” 11., 16., 17. un 18. p.).

LNVM pašlaik strādā 103 darbinieki, no kuriem deviņi cilvēki ir vadošais personāls, 63 – speciālisti, bet 40 – tehnisko darbu veicēji.

LNVM glabājas vairāk kā 1 miljons priekšmetu ar muzejisku vērtību (2013. gada 31. decembrī: pamatkrājumā 723 540, palīgkrājumā 41 544, apmaiņas krājumā 16 934 un no LU Latvijas Vēstures institūta pārņemtās arheoloģiskās kolekcijas – ap 180 000 senlietas, 800 000 trauku lauskas, 50 000 krāsns podiņi). Krājuma kolekcijas izvietotas 2 departamentos un 3 nodaļās.

LNVM Arheoloģijas departamentā atrodas ap 400 000 glabāšanas vienību. Tas ir materiāls, kas iegūts Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos. Šo senlietu datējums ir 11. g. t. pr. Kr. – 19. gadsimts.

LNVM Vēstures departamentā ar Etnogrāfijas un Numismātikas nodaļām atrodas ap 500 000 glabāšanas vienību. Vēsturiskie priekšmeti datējami ar 14.–21. gadsimtu. Darbarīku, sadzīves priekšmetu, audumu, apģērbu, rotaslietu, keramikas izstrādājumu un dokumentālo materiālu kolekcijas raksturo latviešu dzīves veidu 18.–20. gadsimtā. Vecāko monētu datējums ir 4. gs. pr. Kr., bet papīra naudas zīmju, medaļu un ordeņu – 17. gadsimts.
„Dauderu” nodaļā glabājas ap 14 000 vienību, to skaitā kolekcionāra Gaida Graudiņa Latvijai dāvātās relikvijas.

Muzeja kolekcijas, kas pamatā atradās Rīgas pilī, 2014. gadā tika pārvietotas uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā 106/108. Tās izvietotas kopumā pēc platības krājumam atbilstošās telpās. Radikāli modernizēts krātuvju aprīkojums, būtiski uzlabots priekšmetu iepakojums. Muzejam ir izstrādāta krājuma konservācijas un restaurācijas politika. Tam ir Latvijas apstākļiem labas iespējas krājuma konservācijā un restaurācijā, nodrošinot nepieciešamo darbu daudzveidību atbilstoši krājuma vajadzībām, taču esošās jaudas ir nepietiekamas. Speciālisti strādā ar metāla, koka, papīra, keramikas, stikla, tekstiliju u.c. materiālu priekšmetiem. Tāpat tiek veiktas nepieciešamās ķīmiskās un bioloģiskās analīzes. Gada laikā muzeja restauratori konservē un restaurē vairāk kā 1000 priekšmetus. Veikti pasākumi izpētes un restaurācijas darba iespēju pilnveidošanā un daudzveidošanā, uzlabojot tehnisko nodrošinājumu.

Muzejam ir Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu atbilstoša uzskaites sistēma. Tā krājums līdz 2014. gadam iegūtiem priekšmetiem ir pilnībā uzskaitīts. Patlaban turpinās aktīvs darbs pie Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pārņemtās arheoloģiskās kolekcijas (ap 180000 senlietas, 800000 trauku lauskas, 50000 krāsns podiņi) uzņemšanas muzeja krājumā. Ir izveidotas krājuma uzskaites kartotēkas. LNVM strādā pie sava krājuma datorizācijas Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga ietvaros.

LNVM ir izstrādāta krājuma komplektēšanas politika. Tās realizācija nenotiek pilnā apjomā. Līdzekļu trūkuma dēļ netiek organizētas etnogrāfiskā un vēsturiskā materiāla vākšanas ekspedīcijas, ierobežots ir arheoloģisko izrakumu darbs. Tāpat nav iespējams sistemātisks krājuma papildināšanas darbs ar iepirkumiem. Nepietiekamās krātuvju telpas ir likušas attiekties no izmēros lielu priekšmetu, piemēram mēbeļu, vākšanas.
Muzeja kolekcijas veido ap 20 % no Latvijas Nacionālā muzeju krājuma. Dažās atsevišķās kategorijās kā arheoloģiskās un numismātiskās kolekcijas to īpatsvars ir ļoti liels – 50% un pat vairāk. Muzeja krājums ir pieejams. Tas tiek izmantots ne tikai LNVM, bet arī citu muzeju un iestāžu ekspozīcijās un izstādēs. Krājuma priekšmetus zinātniski pētnieciskā darbā izmanto ne tikai Latvijas zinātnieki, bet arī arheologi, etnogrāfi, numismāti, vēsturnieki no citām valstīm.

LNVM savu iespēju robežās veic zinātniski pētniecisko darbu, tam ir izstrādāta zinātniski pētnieciskā darba politika. Ap 80% no muzeja kolekciju priekšmetiem ir zinātniski inventarizēti. Muzejs regulāri strādā pie noteiktām pētniecības tēmām, organizē seminārus un konferences – to vidū arī ikgadējus muzeja zinātniskos lasījumus. LNVM darbinieki ar referātiem piedalījušies konferencēs un semināros ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs (Polijā, Lietuvā, Vācijā u. c.). Viņu veikums ieguvis starptautisku atpazīstamību arheoloģijas, numismātikas u. c. vēstures zinātnes nozarēs un muzeoloģijā.

2005.–2014. gadā sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” izdoti desmit sējumi (Nr. 11–20), sērijā „Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums ārzemju krātuvēs” trīs sējumi (Nr. 2–4), 14 izstāžu grāmatas un katalogi, 3 ceļveži u. c. izdevumi. Atsevišķas publikācijas, piemēram, izstāžu “Sēļi” un „Kurši”, “Latvijas daudzās maztautas” un “Senās Latvijas dārgumi” katalogi ir kopdarbs ar Lietuvas Nacionālo muzeju, Brandenburgas un Šlezvigas muzejiem, Valsts Arheoloģijas muzeju Varšavā, kas tapuši starptautiskas sadarbības projektu ietvaros.
Muzeja izdevējdarbību būtiski ir ietekmējusi valsts ekonomiskā krīze. Ja 2008. gadā tas izdeva 9 grāmatas, tad 2009. gadā tikai vienu, bet 2010. gadā – nevienu. Sākot ar 2011. gadu, tiek izdotas vismaz 2 grāmatas gadā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka tas ir nepietiekami un uzkrājās nepubliskoto veikto pētījumu rezultāti (šobrīd vismaz četri manuskripti).

Muzeja kā zinātniski pētnieciskas iestādes nozīme palielinās. Muzejam ir pietiekama kapacitāte plašu un nozīmīgu pētījumu veikšanai. Diemžēl pastāv ļoti nelabvēlīgi nosacījumi pētījumu rezultātu publicēšanai izdevumu formā.
Īstenojot 2005. gada akreditācijas komisijas ieteikumu intensīvāk piesaistīt sabiedrību muzejam, veidojot atraktīvāku ekspozīciju un mērķtiecīgāku, uz plašāku sabiedrību vērstu izglītojošo darbību, veiktas šādas darbības: pamatekspozīcijā izveidota informācijas sistēma 4 svešvalodās, ekspozīcija papildināta ar ar IT risinājumiem un interaktīvu informāciju, izveidoti īpaši stendi cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Izveidota un attīstīta muzeja mājas lapa, veikta aktīva darbība interneta portālos un sociālajos tīklos, radīts un attīstīts muzejpedagoģisko aktivitāšu un metodisko semināru skolotājiem projekts, mobilu ceļojošo izstāžu projekts. Izveidota pamatekspozīcija, kas aptver Latvijas vēsturi no 11. g. t. pr. Kr. līdz 1941. g., nesenā vēsture atspoguļota ar tematisku izstāžu palīdzību, , kā arī ar vairāku aktuālu ceļojošo izstāžu palīdzību. Pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32 ekspozīcijas hronoloģiskie ietvari pagarināti līdz 1991. gadam.

Muzejs ik gadus iekārto vairākas krājuma izstādes, pēdējos gados tās mērķtiecīgi tiek veidotas kā konceptuālas izstādes, plānojot LNVM jauno ekspozīciju renovētajā Rīgas pilī, kā, piemēram, “Latvijas Republikai – 90”, “Latvija Brīvības cīņu laikā”, „Laiks. Tradīcija. Jaunrade.”, “Padomju ikdienas dizains”, Kara vīra liktenis”, “100 Latvijas vēstures relikvijas”, turpinot iepriekšējā periodā realizēto ciklu “Latviešu saknes”, top izstāde “Ceļā uz latviešu tautu”.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules nemateriālās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kurām ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas nozīme. Krājuma komplektēšanas uzdevums ir veidot tādu kolekciju kopumu, kas nodrošinātu un atspoguļotu nemateriālās un materiālās kultūras muzejisko priekšmetu daudzveidību Latvijas teritorijā; vispusīgi atsegtu un ilustrētu Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi, liecinātu par Latvijas izcelsmes cilvēku darbību pasaulē, pilnvērtīgi pārstāvētu Latviju un tās tautu pasaules kultūras mantojumā un radītu plašas iespējas Latvijas vēstures, tās iedzīvotāju nemateriālās un materiālās kultūras pētniecībā.

LNVM izstrādājis darbības stratēģiju 2015. – 2024. gadam, ko arī vērtēja KM Muzeju akreditācijas komisija. Tajā iezīmētas piecas prioritātes: pamatekspozīcijas plāna izstrāde un realizācija atjaunotajā Rīgas pilī, krājuma pārvietošana uz Pulka ielas krātuvju kompleksu plāna izstrāde un realizācija, muzeja personāla profesionālā līmeņa paaugstināšana un cilvēkresursu atjaunošana atbilstoši pieaugoša krājuma apstrādes un jaunās ekspozīcijas iekārtošanas vajadzībām, Āraišu arheoloģiskā muzejparka un nodaļas „Dauderi” attīstība, Latvijas Tautas frontes muzeja integrēšana Muzeja krājuma, ekspozīcijas un muzejpedagoģiskajā darbībā. Muzeja nākotnes ieceres ir vērstas uz muzeja misijas īstenošanu.