Nacionālajā bibliotēkā notiks Ištvana Monoka lekcija par grāmatu lasīšanas vēsturi Viduseiropā
Ceturtdien, 13. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) -1. stāva Konferenču centrā notiks Ištvana Monoka (István Monok) lekcija „Kopīgais un atšķirīgais lasīšanas vēsturē Viduseiropā (Zwischeneuropa) agrajos jaunajos laikos. Daži aspekti un piemēri” (Similarities and Differences Between in the Reading History in Europe-Between (Zwischeneuropa) in the Early Modern period. Some Aspects and Examples). Lekcija notiek LNB rīkoto akadēmisko lasījumu „21. gadsimta saturs” ietvaros, tā būs angļu valodā bez tulkojuma. Ieeja bez maksas.
Ištvans Monoks ir viens no pazīstamākajiem Viduseiropas agro jauno laiku grāmatniecības vēstures speciālistiem, vairāku monogrāfiju autors. No 1999. līdz 2009. gadam viņš vadīja Ungārijas Nacionālo bibliotēku. Šobrīd I. Monoks ir Ungārijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas direktors.
Savā lekcijā I. Monoks stāstīs par kultūru savstarpējo ietekmi Viduseiropā. Par spīti faktam, ka latviešu, igauņu un somu tautu vēsturē nav bijis brīdis, kad tās Eiropas politiskajās spēlēs būtu ieņēmušas tik nozīmīgu lomu kā, piemēram, Polijas un Ungārijas karalistes vai Lietuvas dižkunigaitija 15. gadsimta beigās, šo zemju kultūras vēsture parāda daudzas būtiskas kopīgās iezīmes. Viena no tām – šīs bija receptīva tipa kultūras. Kad minētajās zemēs tika izveidota Rietumu kristietībā balstīta kultūras un institūciju sistēma, vietējie līderi, kuri piederēja savai kultūrai (tautai vai nācijai), nespēlēja nozīmīgu lomu.
I. Monoks uzskata, ka Viduseiropu agrajos jaunajos laikos spēcīgi ietekmēja vācu kultūra. Tas ir tiesa pat par spīti tam, ka itāļu kultūras ietekme ir bijusi nozīmīga šajā reģionā gandrīz visus agros jaunos laikus. Turklāt, vācu kultūras ietekmi nemazināja arī fakts, ka daudzas būtiskas institūcijas šajās zemēs tika nodibinātas zviedru iekarojumu laikā 17. un 18. gadsimtā.
Rietumeiropas intelektuālā ietekme Viduseiropā tika pārnesta ar vācu valodas palīdzību. Vienlaikus šī reģiona tautas savstarpēji bija ciešā kontaktā. Ungārijas, Bohēmijas un Polijas valdnieki vairakkārt piederēja vienai dinastijai vai arī tika izveidotas personālūnijas (piemēram, Transilvānija – Polijas karaliste – Lietuvas dižkunigaitija). Galvenie vācu kultūras izplatītāji, protams, bija vācu elite, kas dzīvoja Viduseiropā, kā arī tie vāciski runājošie aristokrāti un armiju virsnieki, kuri dienēja šo zemju valdnieku karaspēkos.
Lekcija tematiski sasaucas ar LNB un dibinājuma Rīga 2014 rīkoto izstādi „1514. Grāmata. 2014”, kuru līdz 11. decembrim publiski apskatāma Gaismas pils 1. stāva Latvijas Grāmatniecības muzejā. Akadēmiskie lasījumi „21. gadsimta saturs” ir daļa no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gada pasākumu programmas, kā arī daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē norisēm.
