Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Atklās latviešu teātra un kino "zelta fonda" scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa simtgades izstādi "Elefantību meistars"

Redakcija
Redakcija

Atklās latviešu teātra un kino "zelta fonda" scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa simtgades izstādi "Elefantību meistars"
Publicitātes foto

Atzīmējot gleznotāja un scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa (1916 - 1970) simt gadu jubileju, 12. maijā, plkst. 17.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tiks atklāta viņa darbu izstāde, īpašu uzmanību veltot līdz šim plašākai publikai mazāk pieejamajiem teātra un kino scenogrāfijas darbiem.

L. Grasmanis savulaik bijis mākslinieks inscenētājs latviešu kino „zelta fonda” filmām – „Zvejnieka dēls”, „Pie bagātās kundzes”, „Vella kalpi”, „Kapteiņa Enriko pulkstenis” un daudzām citām.

Izstādē būs apskatāmi scenāriju eksemplāri ar mākslinieka piezīmēm, kā arī tērpu un dekorāciju skices gan Rīgas Kinostudijas filmām, gan Akadēmiskā Drāmas teātra (tagad Nacionālais teātris) izrādēm – tostarp V. Šekspīra „Otello”, R.Blaumaņa „Ugunī”, A.Upīša „Zaļā zeme”, N. Gogoļa „Revidents”, A. Čehova „Ķiršu dārzs” un citiem teātra iestudējumiem.

Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot bagātīgu L. Grasmaņa otas radīto pagājušā gadsimta vidus slavenāko aktieru un režisoru portretu klāstu – viņu vidū redzami kolorīti Kārļa Sebra, Elzas Radziņas, Antas Klints, Jāņa Oša, Ēvalda Valtera, Eduarda Pāvula, Leona Krivāna, Pētera Pētersona jeb Runča, Jāņa Streiča u.c. portreti.

Līdzās teātra un kino scenogrāfijai un portretiem mākslinieka simtgadei veltītajā izstādē būs skatāmas arī viņa radītās ainavas – L. Grasmanim raksturīgie ūdeņi, kā arī lauku un pilsētas skati, saules motīvs.

Mākslinieka meita, žurnāliste Ilze Būmane-Grasmane, kura šopavasar izdevusi tēva scenogrāfijas darbiem veltītu grāmatu „Elefantību meistars”, saka: “Kaut arī tēva mūžs bija īss, tikai 54 gadi, glezniecība bija viņa dzīvesveids un pagūts ļoti daudz. Grasmanis strādāja negausīgi, un viņa atstātais mantojums ir ne tikai mākslinieciski vērtīgs, bet ietver arī vesela laikmeta vēsturi, kad latviešu mākslu ierobežoja sveša ideoloģija, bet Meistars prata uztvert tautai nozīmīgo.”

L. Grasmaņa radošajam devums veltīta izstāde un grāmatas „Elefantību meistars” atvēršana jau notikusi aprīlī mākslinieka dzimtajā Liepājā, bet tagad viņa krāšņais mantojums būs apskatāms arī Rīgā.