Ogres Kultūras centrā tiek atklāta goda plāksne ēkas arhitektiem Birutai Burčikai un Oļģertam Krauklim, kā arī Oļģerta Kraukļa darbu izstāde "Kraukļa ligzda"

Literāra darba autora vārds ir izlasāms uz grāmatas vāka, mākslinieks savu parakstu liek gleznas stūrī, keramiķis ieskrāpē poda dibenā. Arhitektūra, dižākā un publiski redzamākā no mākslām, visbiežāk ir anonīma, taču arī aiz katras ēkas stāv tās radītājs. Tostarp autors vien atsevišķos gadījumos un dažkārt vairākus simtus gadu pēc dzimšanas ir nopelnījis savu vārdu uz sava darba sienas.
Iespējams, ka šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad pie nozīmīga pēckara laikā tapuša arhitektūras objekta – kādreizējā Ogres kultūras nama – un autoru klātbūtnē, tiek atklāta goda plāksne ar ēkas arhitektu vārdiem.
“Mans šis notikums ir īpaši nozīmīgs. Lielāko mūža daļu esmu bijusi līdzās tēvam arhitektam Andrim Purviņam, kas jau devies aizsaulē. Šobrīd, strādājot Ogres novada Kultūras centrā, ir gods būt pirmajiem, kas ceļ godā ēkas arhitektus, izstāstot viņu stāstu par šo namu”, saka Antra Purviņa, Ogres novada Kultūras centra direktore.

Sabiedrības priekšstati par vērtībām, tostarp par padomju laikā tapušu arhitektūru, mainās. Necik sen arhitektam Oļģertam Krauklim (dz. 1931) nācās piedzīvot paša projektētās Rīgas Sporta pils nojaukšanu. Tomēr tagad arhitekta projektētā bijusī Proletāriešu rajona administratīvā ēka Rīgā, Brīvības gatvē 266 (1972–1980) ir uzņemta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kādreizējais kinoteātris “Oktobris” (1970–1978, tagad Zinātkāres centrs “Zili brīnumi”) Daugavpilī uz šo statusu pretendē. Padomju laika mājokļi sabiedrības apziņā saistās ar zemas kvalitātes tipveida mītnēm, taču Oļģerts Krauklis projektējis virkni oriģinālu daudzdzīvokļu ēku. Vienā no tām atrodas viņa darbnīca – “Kraukļa ligzda”.

Izstādi veidojis VKPAI Latvijas Arhitektūras muzejs, kuratore Ilze Martinsone.