Nākotnes valsts

Nākotnes prognozes sola, ka tuvākajos 20 gados cilvēce izmainīšoties daudz vairāk nekā tas noticis visā tās pastāvēšanas vēsturē. Par šodienas diskusiju objektiem – klimata izmaiņas, minoritāšu tiesības un visādas citādas tiesības – uzzināt varēs vien enciklopēdijās. Mēs būsim kļuvuši tik vareni, ka vadīsim cunami. Pārtiku mums piegādās lidojoši droni, un arī mēs paši pārvietosimies lidojošās mašīnās. Bet varbūt mēs jau ēdīsim virtuālu ēdienu. Klasiskās medicīnas un tablešu vietā būs izgudrots kaut kas cits. Izglītības biznesu pārņems interneta kompānijas. Klonēšanas rezultātā parādīsies “cilvēki bez dvēselēm”, dzimumi izzudīs, un cilvēciskās būtnes dzīvos gandrīz divus simtus gadu. Līdzšinējās darba formas vairs nepastāvēs. Parādīsies cita veida industrijas. Pilna darba laiks aizies pagātnē. Valstu robežas mainīsies, kā allažiņ.

Mākslinieki Artūrs Arnis, Aigars Bikše, Izolde Cēsniece, Ivars Drulle, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus, Katrīna Neiburga, Leonards Laganovskis, Kirils Panteļejevs, Anta Pence, Krišs Salmanis, Māris Subačs, Artūrs Virtmanis, Andris Vītoliņš, Rihards Vītols un Aija Zariņa ir aicināti iztēloties, kāda varētu būt pasaule vai Latvija tuvākā vai tālākā nākotnē, un radīt izstādei jaunus darbus – tēlniecību un glezniecību, instalācijas, videofilmas, animāciju.

Domas par to, kāda varētu būt nākotne, var stipri atšķirties no tā, kāda tā reāli būs. Tomēr par nākotni cilvēki domājot vairāk nekā par tagadni. Iedoma, ka īstā dzīve, gluži vai paradīze, sāksies nākotnē, kad pabeigsim skolu, kļūsim par kaut ko, iekārtosim dzīvi, apprecēsimies utt., nevienam nav sveša. “Lielā” NĀKOTNE, kad domājam par Latviju vai pasauli, ir samērā miglaina un nezināma – kā mistisks kuģis, kas ierodas pie mums nezin no kurienes, bet izrādās, ka visu šo laiku esam braukuši tieši ar šo pašu kuģi un iebraukuši nākotnē taisnā ceļā no pagātnes.

Teksts: Elita Ansone