Ingrīda Ivane. ŪDENS. ASMENS. RUDENS

“Viss sākās pavisam nevainīgi,” stāsta māksliniece, “gleznojot man ir tendence aplaizīt otiņu. Citreiz vienkārši gadījās izskalot to nepareizajā krūzīte. Lai nu kā, kafija nonāca uz otiņas un pēc tam uz audekla, atklājot, ka var būt gan viegla un caurspīdīga, akvareliska, gan bieza un lipīga, kaprīza, tā plūdīs, kurp un kā vēlēsies, pretosies centieniem pierunāt – „bet iepriekšējoreiz taču mums sanāca”, ik reizi pārsteidzot, ar neprognozējamu rezultātu. Tik ļoti sievišķīga.
Izstāde ir arī mazliet veltījums dzejniecei Velgai Krilei dzimšanas dienā, mazliet tāpēc, ka ietekmes un saskare ar viņas dzeju ir drīzāk pastarpināta, taču pasaules skatījums tuvs, līdzās esošs.”

Gaišs priežu kupols. Zeltītas ēnu svītras.
Palaist vaļā savus eņģeļus, dēmonus, grēkus.
Viss ir brīvība – pilnīgi viss ir brīvība
Šajā lielajā lielajā mežā, kur viņi spēkojas.
Augstu virs galotnēm nimbi visam, kas svēts,
Pie mētrām pielīp taureņu vieglprātība. (Velga Krile)

Ingrīda Ivane dzimusi, 1985. gada 14. oktobrī Rīgā, bet par saviem uzskata Ziemļvidzemes mežus un purvus. Interese par kultūru, mākslu un literatūru novedusi pie studijām Latvijas Kultūras akadēmijā, kur iegūts maģistra grāds Kultūras teorijā. Pašlaik studē Latvijas Mākslas akadēmijā.

Izstāde būs apskatāma līdz 15. novembrim.