Rasas Šulcas un Daces Dēliņas-Lipskas izstāde "Un vilks"

"- Nāc šurp, Sarkangalvīt, te tev būs salds rausis un vīna pudele, aiznes vecmāmiņai. Viņa ir slima un nespēcīga. Vīns un baltmaize tai dos spēku. Ej tūliņ, kamēr vēl nav tik karsts. Un, kad tu iziesi uz ceļa, tad ej rātni un pieklājīgi, nelec pāri grāvim, citādi tu sasitīsi pudeli un nebūs ko aiznest vecmāmiņai. Un, kad tu ieej viņas istabā, neskaties apkārt pa visiem kaktiem un neaizmirsti padot labdienu.
- Gan es visu izdarīšu labi jo labi, - atteica Sarkangalvīte un atvadoties pasniedza mātei rociņu."
(Brāļi Grimmi)

Tomēr Sarkangalvīte māmiņu neklausīja, ļāvās vilka vilinājumiem, novirzījās no taciņas un nonāca pelēča vēderā kopā ar vecmāmiņu. Kāpēc? Nezvērs ir daļa no paša cilvēka neapzinātās dabas, kas veidojusies evolūcijas gaitā.
Zvērs nav ne slikts, ne labs. Zvērs ir un būs, kamēr vien mēs dzīvosim. Tikai no mums ir atkarīgs, vai Zvērs būs mūsu kalps vai pavēlnieks. Kad Zvērs kļūst par Nezvēru, mums nākas pakļauties tā rīcībai, jo pirmatnējais izdzīvošanas instinkts ir jo spēcīgs. Lai zvērs neplosītos, un negribētu mūs aprīt, par to jārūpējas. Tomēr kā par to rūpēties, lai neietu Zvēra pavadā?

Par neparastajām attiecībām ar savu "iekšējo Zvēru", sastopot to klusā meža ielokā, arī šī izstāde.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Rasa Šulca (1979) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, līdz šim sarīkojusi piecas personālizstādes un piedalījusies virknē grupu izstāžu Latvijā un ārvalstīs. Nozīmīgākie gleznu cikli “Modelis”(2008) un “Apsardze”(2011). Pēdējā personālizstāde "Neviens neko neteica"; 2015. gadā, Mūkusalas Mākslas salonā, Rīgā. Dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā.“ "Manu gleznu varoņi nav gluži mani ideāli vai svešinieki, bet drīzāk jau pētniecības objekti. Tomēr gleznu galvenais uzdevums ir ieinteresēt skatītāju nevis ar noteikto vizuālo tēlu, bet gan ar to, kas atrodas aiz šī tēla” (Rasa Šulca).
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Dace Dēliņa-Lipska (1977) mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijā, ieguvusi bakalaura grādu Modes dizainā. No 2001. gada studējusi figurālās glezniecības meistardarbnīcā, 2003. gadā ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā.
Kopizstādēs un dažādos modes un mākslas projektos piedalās kopš 1998. gada. Darbi atrodas Liepājas muzeja kolekcijā un privātkolekcijās Latvijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā un ASV.
No 2001. līdz 2009. gadam strādājusi par modes apskatnieci un stila lapu veidotāju tādos Latvijas preses izdevumos, kā: laikraksts Diena, Dienas bizness, pielikums Impulss, žurnāls Una. Radījusi vizuālo tēlu Liepājas Simfoniskā orķestra koncertcikliem Dzintara skaņas zvaigznājs (2013), Liepājas skaņas Rundāles pilī (2014).

Personālizstādes:
Ballet, Liepājas starptautiskā baleta festivāla ietvaros, UPB galerija (2014) Slepenais dārzs, Liepājas muzejs (2014) Dali Ballet, Art cafe Dali, Rīga (2015).

Mākslinieces nozīmīgākais iedvesmas avots ir cilvēks. Interese par modi un glezniecība organiski savijušās, radot modes ilustrācijai raksturīgo ekspresīvo līniju, viegli kāpināto izteiksmi un krāsu kontrastus.

Izstāde būs apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00, izņemot svētdienas, Kalnciema ielā 35, Rīgā.

Ieeja bezmaksas.