Valdemāram Zandbergam – 90
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, 6. aprīlī plkst. 17.00, Valdemāra Zandberga 90. dzimšanas dienai veltītajā piemiņas sarīkojumā piedalīsies: Zoja Zandberga, Indra Briķe, Ilga Martinsone, Juris Bartkevičs, Jānis Dreiblats, Gunārs Kugrēns.
Aktieris Voldemārs Zandbergs bija apveltīts ar neparastu talantu, pievilcīgu ārējo faktūru un patiesības izjūtu mākslā. Viņu kā teātra aktieri ieraudzīja un šajā mākslā ievadīja Liepājas teātra galvenais režisors Nikolajs Mūrnieks. V. Zandbergs spilgti atveidoja Benediktu V. Šekspīra “Liela brēka, maza vilna” atjaunojumā (1952) un Brenci R. Blaumaņa “Trīnes grēki” (1954) iestudējumā. Vēlākajos gados nozīmīgs bija aktiera atveidotais Marmeladovs F. Dostojevska “Noziegums un sods” (rež. O. Kroders, 1977) iestudējumā un Indrānu tēvs R. Blaumaņa drāmā „Indrāni” (rež. H. Ulmanis, 1988).
V. Zandbergs piedalījās arī ansambļa “10 kungi no Liepājas teātra” dzejas un dziesmu programmu uzvedumos. Aktieris ir darbojies ari Dailes (1971 - 1973) un Drāmas teātrī (1959 -1960), kurā nospēlējis vienu no savām skaistākajām lomām Pablo A. Kasonas “Trešais vārds” iestudējumā (rež. K. Pamše, 1959).
Aktieris atveidojis 36 kino lomas Rīgas un citu kinostudiju filmās. Skatītāju mīlestību iemantoja Mārtiņš kopspēlē ar Viju Artmani filmā “Kā gulbji balti padebeši iet” (rež. P. Armands, 1957). Nozīmīga bija viņa sadarbība ar režisoru Pēteri Krilovu filmās „Vasara bija tikai vienu dienu” (1980), „Durvis, kas tev atvērtas” (1984) un „Kā mēs atstājām mājas”(1986), kurā V. Zandbergs iejutās rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa domu pasaulē. Savu veikumu kino mākslā aktieris noslēdza ar Krišjāņa Barona lomu filmā “Dzīvīte” (rež. A. Freimanis, 1989) un Teni brāļu Kaudzīšu „ Mērnieku laiki” ekranizējumā (rež. V. Brasla, 1991).
Sarīkojumu vadīs LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja mākslas eksperte Margita Mantiņa.
Biļešu cenas:
pieaugušajiem EUR 4.00,
skolēniem, studentiem, pensionāriem EUR 2.00.
