Meistari par klasiķiem. Vakars Nr. 3: režisors GATIS ŠMITS

Gatis Šmits ieguvis izglītību gan teātra režijā (bakalaura grāds Latvijas Kultūras akadēmijā), gan kino režijā (maģistra grāds Tisch School of the Arts, Ņujorkas Universitāte). Savulaik strādājis Dailes teātrī, veidojis iestudējumus Latvijas Nacionālajā teātrī un Latvijas Nacionālajā operā, bet pašlaik jau otro gadu ir štata režisors Jaunajā Rīgas teātrī.

Saņēmis „Dienas” Gada balvas kultūrā par operu „Augļu koks ir Jāzeps” (2008) un filmu „Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), kā arī Nacionālo kinobalvu „Lielais Kristaps” par filmām „Aģents iemīlas” (2005) un „Vogelfrei” (2007).

Savā daiļradē režisors pievēršas gan jaunu autoru darbu iestudēšanai (Agneses Rutkēvičas „Dukši”, 2013), gan arī par klasiķiem uzskatīto meistaru darbu iedzīvināšanai. Jaunā Rīgas teātra sezona šoruden tika atklāta ar Gata Šmita interpretēto Ļeva Tolstoja lugu „Tumsas vara”, kas skatītājus „ievelk” no vienas galējības otrā – no pamatīgām smieklu lēkmēm līdz psiholoģiski smagam pārdzīvojumam. Uzveduma sakarā režisors ir izteicies, ka beidzot viņam bijusi iespēja strādāt ar dramaturģisku tekstu, kuru radījis labs rakstnieks.

Nenoliedzami, profesijas izvēlē liela loma ir Gata Šmita ģimenes saknēm: Dailes teātrī par aktrisi savulaik strādājusi viņa vecāmamma Lūcija Baumane un vectēvs – ievērojamā režisora Eduarda Smiļģa aktieris Luijs Šmits. Tāpat bērnībā Gatim vismaz septiņas reizes laimējās redzēt leģendāro Pētera Pētersona uzvesto Aleksandra Čaka „Spēlē, Spēlmani!” Jaunatnes teātrī, kas esot atstājis neaizmirstamu iespaidu.

Par to, cik būtisks Gata Šmita daiļradei ir citu klasiķu radošais pienesums un pasaules kultūras mantojums, klausītāji vairāk varēs uzzināt sarunā, ko vadīs teātra zinātnieks, kultūras pasākumu režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš.

Kā zināms, ikvienam kultūras nozares pārstāvim – māksliniekam, literātam, mūziķim, aktierim, režisoram vai mākslas zinātniekam – īpaši radošā ceļa sākumā ir svarīga saikne ar vēsturisko tradīciju un iepriekšējo paaudžu mantojumu, kura reizēm paliek aktuāla arī turpmākās karjeras gaitā. Lai noskaidrotu klasikas nozīmi mūsdienu dažādu jomu mākslinieku jaunradē, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs rīko tikšanās vakarus ciklā „Meistari par klasiķiem”, aicinot uz sarunām Latvijas kultūras dzīvē plaši pazīstamas radošas personības. Šodien visiem zināmie meistari stāsta par saviem mīļākajiem klasiķiem, izceļot respektējamu autoritāšu pieredzes lomu un ietekmi.

Katrs pasākums no jauna aktualizē jautājumu par tradīciju pārmantojamību, ko paceļ arī muzejā līdz 2015. gada 31. janvārim apskatāmā izstāde „No Brēhela līdz Rembrantam”, kas atklāj pasaules vecmeistaru iespaidu latviešu mākslinieku Romana Sutas (1896–1944) un Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļradē.

Uz sarunām aicināti visi interesenti! Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,13; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71. Pirms pasākuma ir iespējams apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi „No Brēhela līdz Rembrantam”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.