Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana Operetes teātra atjaunošanai

1995. gadā slēdza Rīgas muzikālo teātri jeb Operetes teātri Latvijā. Kopš tā laika Latvija ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, vienīgā Eiropas galvaspilsēta, kur nav sava Operetes teātra, tādējādi, nostādot sevi tādā kā Baltijas provinces lomā. Operete ir viens no pasaules klasiskās kultūras segmentiem, kas nav Latvijā pārstāvēts, kultūras eksportprece. Demokrātisks, pozitīvas ievirzes muzikālā teātra žanrs plašam skatītāju lokam ar dažādām kultūras prasībām un vēlmēm. Sevi cienošā kultūras valstī ir jābūt pilnam mākslas spektram, lai skatītājam ir izvēles iespēja.

Šajā ziņā jābūt valstiskai domāšanai. Ir neloģiski, ka, valsts iegulda solistu – vokālistu izglītībā, bet viņi aizbrauc prom no Latvijas vai maina profesiju, jo nav šeit vajadzīgi. Operetes teātrim patlaban ir ļoti spēcīgs mākslinieciskais potenciāls, kas netiek pilnvērtīgi izmantots valsts labā un skatītāju interesēs. Latvijas Operetes fonds ir izveidojis saturisko pamatu profesionāla teātra ilgtspējīgai darbībai – Operetes teātra kolektīvu ar vairāk nekā 120 profesionāļiem, tostarp, solistiem, kori, dejotājiem, orķestri, tehnisko, radošo, administratīvo komandu. Mūsu tehniskie darbinieki ir spējīgi ražot dekorācijas un rekvizītus paši, ja vien būtu darbnīca. Speciālisti var nodrošināt Operetes studijas darbu jauno talantu skološanai, jo ir pedagogi ar vajadzīgo profesionālo kvalifikāciju. Ir izrāžu repertuārs.

Pilnvērtīgi iestudētas operetes: Niko Dostāla Klīvija, Franča Lehāra Jautrā atraitne, Paula Abrahama Balle Savojā. Muzikālas izrādes bērniem: Karlsons un Paukojam un šmaukojam. Ir noorganizēti divi starptautiski Operetes festivāli Ikšķilē – 2015. un 2017. gadā, kas paredzami kā tradīcija. Katra gada nogalē, notiek Operetes Jaungada Koncerti ar svētku sajūtu radošo Johana Štrausa mūziku, dažādas koncertprogrammas. Piecu gadu darbības laikā esam pierādījuši, ka Operetes teātris Latvijā ir nepieciešams, publikas gaidīts un spējīgs pastāvēt. Patlaban Operetes un muzikālā teātra projekti tiek realizēti, galvenokārt, ar entuziastu un ziedotāju atbalstu un nelieliem Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes projektu konkursu piešķīrumiem, kas ir neregulārs un nepietiekošs pamats profesionāla teātra ilgtspējīgai, regulārai darbībai. Šāda apjoma teātra pastāvēšanai nepieciešams valsts finansiāls atbalsts, bāzes dotācija un savas telpas, mājvieta, kur plānot ilgtermiņa darbu, mākslinieku profesionālo izaugsmi un repertuāra attīstību.

Paula Abrahama džeziskās operetes "Balle Savojā" pirmizrāde Kultūras pilī Ziemeļblāzma 2016. gadā .
Video no Epadomi un KultūrasVēstis.lv arhīviem

Mēs esam paveikuši „mājasdarbu” – izveidojuši pamatu un pierādījuši ilgtspēju, bet Operetes teātra ilgtermiņa darbības nodrošināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts – struktūras, bāzes finansējums vismaz 200 000 eur gadā no valsts budžeta līdzekļiem. Pārējo mēs varam nopelnīt vai piesaistīt līdzfinansējuma veidā. (šobrīd valsts dotācijas teātriem ir 8000 – 16 000 eur gadā)

Bāzes finansējums nodrošinās administrācijas, orķestra, kora, solistu, tehniskās un mākslinieciskās komandas ikdienas regulāru darbu un kvalitātes, un profesionālās meistarības izaugsmi. Tas, savukārt, skatītājam nodrošinās regulāri jaunus un kvalitatīvus iestudējumus. Rīga, Latvija iegūs spēcīgu un kvalitatīvu māksliniecisko vienību plašai un daudzveidīgai skatītāju auditorijai, kā arī kvalitatīvu kultūras eksportpreci. Vienlaikus, tiks nodrošinātas aptuveni 70 jaunas darbavietas un 2 operešu jauniestudējumi, 4 koncertprogrammas, 1 iestudējums bērniem un 1 Starptautiskais Operetes festivāls gadā.

Nobalsot iespējams ŠEIT

Operetes jaungada koncerti 2014. gadā.
Video no Epadomi un KultūrasVēstis.lv arhīviem


Skatītāju tūkstoši ar ovācijām pavada pirmo Operetes festivālu Ikšķilē 2015. gadā
Video no Epadomi un KultūrasVēstis.lv arhīviem