Latviešu valodā iznācis Delfīnes de Vigānas slavenākais romāns
Jāņa Rozes apgāds izdevis franču romānu “No un es”, kura autori Delfīni de Vigānu uzteic par drosmi un prasmi aizraut dažādu paaudžu lasītājus. Šī autore daudzkrāsaino franču literatūras ainavu regulāri papildina ar romāniem, kas ļoti koncentrēti, emocionāli piesātināti stāsta par cilvēkiem, kuri meklē veidus, kā sadzīvot ar dažādu traumējošu pieredzi.
Romāns “No un es” ir kompakts, spoži uzrakstīts vēstījums par to, ko patiesībā nozīmē mājas un ko – būt bez pajumtes. Grāmatas galvenā varone ir trīspadsmitgadīgā Lū Bertiņaka, kuras intelekta koeficients ir tik augsts, ka viņa mācās kopā ar divus gadus vecākiem jauniešiem. Savukārt viņas labākajam draugam un klasesbiedram Lūkasam jau ir 17 un patiesībā būtu jāmācās vēl divas klases augstāk. Brīvajā laikā meitene veic dažādus zinātniskus eksperimentus, prāto par to, kā iekārtota pasaule un cenšas nedomāt par skumjām, kas viņas ārēji ļoti jaukajā un mīlošajā ģimenē apmetušās uz pastāvīgu dzīvi. Kad Lū, kurai ļoti nepatīk publiski uzstāties, ir spiesta gatavot prezentāciju sabiedrības mācībā, viņa izvēlas to veidot par jaunu bezpajumtnieci No, ar kuru nejauši iepazinusies kādā Parīzes dzelzceļa stacijā. Abas pamazām iedraudzējas, un Lū pierunā vecākus uz laiku ņemt astoņpadsmitgadīgo No savā paspārnē. Lū par pārsteigumu, uz viņas un vecāku dzīvi šis lēmums atstāj daudz lielāku iespaidu nekā uz mājas jauno iemītnieci. Ar dažām naktīm tīros palagos un kārtīgu mājās gatavotu maltīti nepietiek, lai fundamentāli izmainītu kāda dzīvi – no šāda pasakaina sižeta de Vigāna noteikti izvairās. Tomēr romānā jaušas vārdos neizsakāmas emocijas, kas to nošķir no tīra, skaudra un skarba reālisma. De Vigānas teksts atstāj ilgstošu pēcgaršu un rosina nopietnas pārdomas.
"Grāmata stāsta par pieaugšanu, ģimenes attiecībām un atkarības vientulīgo iedabu, tomēr nevarētu teikt, ka tā ir grāmata par individualitāti. Autore ne mirkli nepazaudē saikni ar sociālajām un morāles problēmām un, meistarīgi pretstatot vientulību mājās un “bezpajumtības” sajūtu, romāns top par vienu no samērā reti sastopamajiem tekstiem, kas nevienu neatstās vienaldzīgu,” raksta The Book Bag.
Delfīne de Vigāna (1966) ilgāku laiku strādājusi sociālo pētījumu sfērā un pirmos četrus romānus sarakstījusi paralēli savam maizes darbam. Taču pēc romāna “No un es” panākumiem – tas 2008. gadā saņēma prestižo Grāmattirgotāju balvu (Prix des libraires), tulkots vairāk nekā 20 valodās, un 2010. gadā tapusi arī ekranizācija – autore pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Savos darbos viņa meistarīgi sapludina faktus ar fikciju, pievēršas šokējošiem privātās dzīves aspektiem, ar ķirurga precizitāti un hipnotizējošu stāstnieces prasmi ievelk lasītāju sižetā, savērpjot veselu pārdomu un emociju virpuli.
Latviešu lasītājiem ir pazīstams Delfīnes de Vigānas nelielais romāns “Lojalitātes” (Les Loyautes, 2018), kura tulkojums nāca klajā 2020. gada vasarā. Tas jau guvis samērā plašu rezonansi un atzinīgas atsauksmes, iekļauts 2021. gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas pieaugušajiem lasītājiem paredzētajā kolekcijā.
No franču valodas abus de Vigānas romānus tulkojusi Inta Šmite, kura Latvijas lasītājiem devusi iespēju iepazīt arī Gonkūru prēmijas laureāta Hedi Kadūra, spilgtā debitanta Olivjē Burdo, Frederika Beigbedera, Borisa Viana, spožās stilistes u. c. darbus. Grāmatas māksliniecisko noformējumi veidojusi Lote Vilma Vītiņa.
