Par kalniem un cilvēkiem
Apcerīga un skaista grāmata Silvijas Brices tulkojumā dodas pie latviešu lasītājiem – austriešu rakstnieka Roberta Zētālera daudzām godalgām apbalvotais romāns “Viss mūžs”. Nelielā formāta darbs uzrunās tos lasītājus, kas grāmatās meklē ko vairāk par izklaidi – Zētālera radītais Andreass Egers ir kalnietis, stiprs vīrs, lēns un pamatīgs. Dzimtajā ielejā viņš pazīst ik zemes pēdu un kalna virsotni. Mazajā kalnu ciematā ir viņa mājas, viņa dzīves un esības pamats, te rodama viņa eksistences dziļākā jēga. Andreasam Egeram ir attiecības ar kalniem un pļavām, ar savu mazo namiņu un pāris cilvēkiem. Vārdus viņš izmanto tikai lielas nepieciešamības gadījumā, iespējams, tāpēc, ka tiem ir tendence radīt nepatikšanas. Pat mīlestībā Andreass atzīstas ar apkārtējās ainavas palīdzību, saulrietā iededzot ugunis ar mīļotās vārdu pāri visai ielejai.
Viņš dzīvo neapzinātā saskaņā ar pārliecību, ka cilvēks ir tikai niecība pret apkārtējās dabas un likteņa varenību. Andreasa mūžs ir garš, un ārpus ielejas viņš nokļūst tikai vienu reizi – kad piedalās Otrajā pasaules karā un nonāk gūstā. Viņš atgriežas, gūsta šausmu nemainīts un mierīgs, atgriežas, lai izbaudītu, kā visa plašā pasaule lēni un nenovēršami ienāk mazā ciemata ikdienā. No tās vairs nevar aizbēgt un paslēpties, tāpat kā nevar paslēpties no lavīnas. Un Andreass pārsteidzoši labi pielāgojas jaunajiem noteikumiem, pieradis pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Apstākļu maiņas nevar mainīt Andreasu – jaunajā dzīvē viņš ienāk tikpat rāms un pamatīgs, uzticams un drošs kā agrāk.
Roberts Zētālers par Andreasa Egera mūžu stāsta ar maigumu, parādot arhaiskas ikdienas skaistumu un harmoniju un nevardarbīgi, bet noteikti savienojot to ar mūsdienām. Tas ir romāns par cilvēka attiecībām ar dabu, par vientulības līdz galam neatzīto vērtīgumu, par modernās pasaules ierašanos izsenis harmoniski funkcionējošajā pasaulē un abu saplūšanu, bet visvairāk tas ir vēstījums par tiem dzīves brīžiem, lieliem un maziem, kuru mijiedarbība vērtusi mūs katru tajā, kas mēs šobrīd esam.
“Roberta Zētālera romāns “Viss mūžs” ir jauka apcere par vientuļnieka dzīvi grūti sasniedzamā kalnu ciematā, kurā lēnām, bet uz palikšanu ierodas modernais laiks,” raksta Ians Makjuans.
Austriešu rakstnieks Roberts Zētālers dzimis 1966. gadā Vīnē. Pirmais no viņa pieciem romāniem publicēts, kad autoram bija 38 gadi. Darbojies arī teātra un kino mākslā. Par saviem romāniem un scenārijiem saņēmis daudzus apbalvojumus, par romānu “Viss mūžs” viņam piešķirta Grimmelshauzena balva.
Pieejama arī e-grāmata.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
