Laiž klajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģes Baibas Vaskas monogrāfiju par rotām un ornamentiem

Darbs aptver laika posmu, kurā notiek nozīmīgas izmaiņas Latvijas pamatiedzīvotāju kultūrā. Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālajā izpratnē ir rotas un ornaments. Grāmatas pirmajā nodaļā apskatīta rotu un ornamenta pētniecība Latvijā, bet otrā nodaļa veltīta viduslaiku rotām un ornamentam un aptver Livonijas periodu līdz tās sabrukumam: tajā apskatītas 13. gs. un 14. gs. pirmās puses rotassaistībā ar atsevišķām Latvijas teritorijā dzīvojošām sentautām – kuršiem, zemgaļiem, lībiešiem, latgaļiem un sēļiem;aplūkota 14. gs. otrā puse un 15. gs., kad nostiprinās Hanzas pilsētu savienībai un katolicismam raksturīgas iezīmes, un par dominējošo rotu veidu kļūst riņķsaktas;šo posmu noslēdz 15. gs. beigu un 16. gs. sākuma raksturojums, kad Livonijas kultūrā ienāk jaunas vēsmas, ko atnes luterticība un renesanses stils lietišķajā mākslā.Darba trešā nodaļa veltīta jauno laiku rotām un ornamentam un aptver laiku no 1561. līdz 1750. gadam.Atsevišķām bagātīgāk ornamentētajām rotām izstrādāta tipoloģija.

Monogrāfijas autore norāda, ka iepriekšējos periodos etniskajās tradīcijās balstītā kultūra pēc vācu krustnešu iekarojuma lēnām izmainās, arvien lielāku vietu atstājot jaunajām Eiropas vēsturisko stilu ietekmēm. Ja vēl 13. gs. un 14. gs. pirmās puses rotās novērojama 12. gadsimtam raksturīgā etniskā dažādība un atšķirīgums, tad jau 14. gs. otrā pusē un 15. gs. pārsvaru iegūst gotiskajā tradīcijā balstītas rotu formas vai to vietēja rakstura atdarinājumi. To pašu var sacīt arī par ornamentu. Šajā laikā interesantākais rotu veids ir riņķsaktas, tām raksturīga liela formu dažādība. Ir gan tieši Hanzas pilsētu savienībai raksturīgas saktas, gan tādas, kas kopīgas ar Lietuvas teritorijā valkātajām.16. gs. otrā pusē vērojams īpašs ornamenta uzplaukums. Parādās gan nepastarpināti ar renesanses ornamentu saistīti motīvi, kā akants un arabeska, tā no senākajām izšuvumu grāmatām nākuši motīvi, kas vēl balstīti gotiskajā tradīcijā. Par 17. gs. rotām informācija lielā mērā nāk no sudrablietu depozītiem. Šādas greznas sudraba rotas zemnieku vajadzībām izgatavojuši pilsētu juvelieri. Tā ir specifiska Eiropas parādība, kas Latvijas teritorijā ieguvusi arī etnisku raksturu.

Arheoloģijā rotas ir nozīmīga artefaktu kategorija, kas ļauj definēt to valkātāja etnisko, sociālo un kultūras piederību. Baibas Vaskas grāmata izstrādāta, balstoties uz arheoloģisko materiālu, kas glabājas LNVM Arheoloģijas departamenta krājumā. Izmantotas ganrotas no LNVM Etnogrāfijas nodaļas krājuma, gan tās, kas glabājas Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Talsu muzejos.

Lai gan iepriekš Latvijas arheoloģiskā materiāla pētniecībā atsevišķas rotu grupas ir analizētas, kopējā aina aplūkotajā periodā līdz šim palikusi neskaidra, īpaši laiks no viduslaikiem līdz 18. gadsimta vidum. Kaut arī nav apšaubīta dažu viduslaiku rotu saikne ar Eiropas tradīciju, līdz šim nav mēģināts salīdzināt latviešu zemnieku rotas ar Eiropas juvelierizstrādājumu tradīciju un izsekot to ģenēzei. Baibas Vaskas darbā Latvijas materiāls salīdzināts ar publikācijās pieejamo informāciju par viduslaiku rotām, 17. un 18. gadsimta vēsturisko stilu juveliermākslu un zemnieku rotām citās Eiropas zemēs.

Monogrāfija ir nozīmīga ar savu starpdisciplināro raksturu, jo iziet ārpus šauri arheoloģiskas tēmas izpētes, iesniedzoties etnogrāfijā un mākslas vēsturē, un šādā aspektā tā uzskatāms par novitāti.Tāpat grāmata būs noderīga pētnieciskās informācijas apmaiņas veicināšanai, tostarp starptautiskā mērogā, radīs diskusijas un jaunus pētījumus, sekmēs kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un izmantošanu Latvijas vēstures kopainas veidošanai, veicinās LNVM un citos Latvijas muzejos uzkrātā pētnieciskā materiāla apriti sabiedrībā.

Grāmatas ''Rotas un ornaments Latvijā no 13. gs. līdz 18. gs. vidum'' mērķauditorija ir plaša – Latvijas vēstures pētnieki, īpaši arheologi, etnogrāfi, etnologi, vēsturnieki, mākslas vēsturnieki un novadpētnieki, mācībspēki, studenti, skolēni un vēstures interesenti.

Publikācija būs iegādājama LNVM Brīvības bulvārī 32, Rīgā, 2. stāvā.