Koronavīruss glābs cilvēci! Kāda būs dzīve pēc COVID-19 pandēmijas?
Koronavīruss visā pasaulē atņem dzīvību tūkstošiem cilvēku. Puse zemeslodes iedzīvotāju ir pašizolējušies savās mājās. Patlaban visus nodarbina galvenais jautājums: kas mums sagaidāms pārskatāmā nākotnē? Kā koronavīruss uzvedīsies, kad epidēmija beigsies? Tas izgaisīs kā baiss sapnis? Vai tas taps par kaut ko pierastu-līdzīgi iesnām? Bet varbūt kļūs vēl bīstamāks? Piesaistot ekonomistus, virusologus un ārstus, dokumentālists un televīzijas raidījumu vadītājs Igors Prokopenko ar radošo komandu veicis apjomīgu pētījumu, kura rezultāti aprakstīti jaunākajā “Izdevniecība Avots” izdotajā grāmatā “Dzīve pēc pandēmijas. Koronavīruss”.
KORONAVĪRUSS GLĀBS CILVĒCI!
Šajā apgalvojumā nav ne drusciņas ironijas. Tik tiešām - glābs! Jo bezprecedenta epidēmija, ko izraisījis koronavīruss, ir likusi zinātniekiem pētīt vīrusu vēl nepieredzētā tempā, aizpildot gadsimtiem pastāvējušos baltos plankumus zināšanās. Iepriekš nepieredzētais koronavīrusa izpētes ātrums arvien palielinās. Tikai pusotra mēneša laikā vairāk nekā tūktoš vīrusa genoma paveidu no dažādām pasaules malām ir nodoti vispārpieejamām datubāzēm.
Un ir vēl kāda skandaloza sensācija. Pirmo reizi epidemioloģiskās katastrofas izpētē piedalās arī matemātiķi. Viņi aprēķina iespējamo koronavīrusa uzvedību un modelē situācijas attīstību, par pamatu ņemot agrāk piedzīvotās epidēmijas, norāda grāmatas autors.
KĀPĒC IR TIK GRŪTI RADĪT “TABLETI” PRET COVID-19?
Atbilde ir salīdzinoši vienkārša - tāpēc, ka Covid-19 ir pavisam jauna cilvēkiem nepazīstama vīrusa varietāte. “Nullto pacientu”, no kura aizsākās Covid-19 slimība, bez panākumiem meklēja Ķīnā, tad Itālijā un visbeidzot Vācijā. Pirmās ziņas par to, kas notiek ar saslimušajiem cilvēkiem, mēs saņēmām no ķīniešu ārsta Li Veņļana, kurš atklāti informēja, ka slimnīcā parādās pacienti ar tobrīd nepazīstamu infekciju. Tobrīd šī informācija tika vērtēta kā melīga. Li Veņļans nebaidījās runāt un rakstīt. Cilvēka imūnsistēma saskārās ar kaut ko vēl nepieredzētu.
Koronavīruss Covid-19 ir gana viltīgs, jo pēc pagaidām nezināma principa tas izraugās sev vajadzīgos cilvēkus ar ārkārtīgi stipru imunitāti un tieši viņus padara par saviem ‘’superaģentiem’’. Tā nu šie cilvēki kļūst par vīrusa pārnēsātājiem. Šī parādība – superizplatītāji - ir ārkārtīgi reta, tāpēc pelna īpašu interesi. No šādu slēptu ‘’superaģentu’’ - vīrusa nēsātāju - skaita ir atkarīgs epidēmijas izplatīšanās ātrums, tātad arī traģēdijas mērogi.
KAS IZDOMĀJA KARANTĪNU
Tiklīdz Ķīnā saprata, ka valstij draud jauns elpceļu infekcijas uzliesmojums, tika veikti bezprecedenta pasākumi. Koronavīrusa epicentrā – Uhaņā - noteica visstingrāko karantīnu. Divus mēnešus šī bija gluži kā spoku pilsēta.
Pēc tam izolēja vēl 13 pilsētas, tomēr joprojām maz kam ir zināms, kā patiesībā Ķīnā bija organizēta karantīna. Lieta tā, ka ķīnieši izdomāja daudzas interesantas novitātes, kas no vienas puses, deva iespēju izvairīties no pārmērīgām represijām, bet, no otras puses, nepieļaut jukas un pilsētas sistēmu paralīzi, norāda I. Prokopenko. Jau kopš epidēmijas sākuma katram cilvēkam tika piešķirts QR kods, ko ĶTR pilsoņi saņēma savos viedtālruņos. Pazīšanās sistēma bija ļoti efektīva. Tikmēr ielās cirkulēja patruļroboti, kas varēja ātri un attālināti izmērīt cilvēka ķermeņa temperatūru un tādējādi atklāt saslimušos.
Vīrusi tiek nodoti no cilvēka uz cilvēku, tāpēc karantīna ir un paliek visefektīvākais aizsardzības līdzeklis.
KAS BŪS RĪT?
Tagad, kad koronavīrusa epidēmija pārņēmusi tik daudzas valstis, var teikt, ka pasaules ekonomikai nodarīti nelabojami zaudējumi. Speciālisti šīs epidēmijas sekas salīdzina ar Lielo depresiju, no kuras izdevās izkļūt, vien izraisot Otro pasaules karu. Par ko mūsu civilizācijai izvērtīsies tagadējā krīze?
Pats fakts, ka Covid-19 izplatījās pa visu zemeslodi, bija ļoti negaidīts. Neviens tam nebija gatavs. Ja karantīna visā pasaules mērogā nebeigsies, krīze padziļināsies. Kāpēc? Tāpēc, ka patērētāji piespiedu kārtā sēdēs mājās un būs spiesti samazināt savus tēriņus. Tad kompānijas zaudēs vēl vairāk ienākumu, nonākot līdz bankrotam un darbinieku masveida atlaišanai, lasāms grāmatā.
Pašreizējā krīze būs, iespējams, pati vērienīgākā visas Eiropas struktūras izturīguma un stabilitātes pārbaude. Cik efektīva tiks izstrādāta kopējā stratēģija cīņai ar pandēmiju, un vai lielāku labklājību sasniegušās valstis būs gatavas palīdzēt “slīkstošajiem’’, tērējot savus līdzekļus?
Izrādās, ka mūsu pasaule ir ļoti trausla... Jau tagad mūsu dzīve ir kā sašķelta divās daļās - pirms un pēc epidēmijas...Vai drūmās prognozes, kas minētas šajā grāmatā, nepiepildīsies?
Grāmatu “Dzīve pēc pandēmijas. Koronavīruss” vari iegādāties ŠEIT.
