“Sāļais sniegs” – romāns, kuru atcerēsieties
Ar dziļākajām dvēseles stīgām izjusts un no visas sirds līdzpārdzīvojams – tāds ir lasītājiem jau pazīstamās latviešu rakstnieces Sandras Švarcas jaunais romāns “Sāļais sniegs”. Spraigs, mūsdienīgs un neaizmirstams!
Pēc diviem apgādā “Zvaigzne ABC” iznākušajiem aizraujošajiem detektīvromāniem (“Klusumu meklējot” un “Pats trakākais”) un sirsnīgajiem stāstiņiem par dzīvniekiem grāmatā “Suņu mamma” rakstniece šoreiz pārsteidz ar meistarīgi uzrakstītu neliela apjoma romānu, kurā savijas asa spriedze un daudzšķautņainas emocijas, pagātne un tagadne, galvenās varones un citu personāžu likteņstāsti.
Romāna galvenās varones Dominikas skarbais dzīvesstāsts neatstās vienaldzīgu nevienu – ne tos, kuriem dzīves ēnas puses ir pazīstamas, ne tos, kuriem ko tādu grūti pat iedomāties. Mazās meitenes neapskaužamais liktenis, nonākot noziedzīgu pieaugušo rokās, vēlāk jau pieaugušās Dominikas cīņa ar sevi, ar atriebības alkām un garīgo slimību, cīņa par savu dzīvi un pastāvēšanu, ir skaudrs, tomēr sabiedrībā ārkārtīgi aktuāls un latviešu literatūrā pagaidām ļoti maz skarts temats.
Sāļā sniega motīvs vijas cauri visai Dominikas dzīvei. Mazajai meitenei uz vaigiem krītošās sniegpārslas sajaucas ar asarām, liekot sajust sniega sāļumu. Pieaugušajai Dominikai, nespējot tikt vaļā no smagajām bērnības atmiņām un atrast pamatu zem kājām, šķiet, ka sniegs top arvien sāļāks. “Kāpēc es nevaru tik bezrūpīgi dzīvot?” Dominika spriež, ieraudzījusi pretī nākam meiteni ar Ziemassvētku rotājumu – ziemeļbrieža ragiem uz galvas. “Kāpēc nevaru uzvilkt galvā muļķīgus ragus un skriet visiem pelēkajiem ļautiņiem garām, izstarojot laimi un vēloties to dāvināt? Atbildi es, protams, zinu. Ar tādu atmiņu bagāžu nedrīkstu darīt to, ko dara parasti ļaudis, – priecājas, mīl, dāvā viens otram pēcnācējus…”
Grāmatu “Sāļais sniegs” iespējams lasīt kā spriedzes romānu par atriebību, iespējams vērtēt tajā ietverto skaudro dzīvesstāstu autentiskumu, taču pirmkārt un galvenokārt tas ir stāsts par to, kā norit cīņa ar pagātnes traumām, kā spējam – vai nespējam – piedot paši sev par to, kādi esam, un par cilvēcības cenu nedrošā un skarbā pasaulē.
Pieejama arī e-grāmata
