Erna Māliņa „Manas bērnu dienu atmiņas”

20. gadsimta 1. puse, sevišķi 30. gadi Latvijā bija lauku saimniecību uzplaukuma laiks. Ernas Māliņas mērķis, rakstot grāmatu, bija atstāt gara mantojumu, kas rosinātu mīlēt dabu, cienīt lauku ļaudis un viņu darba tikumu. Viņas dzīves uztvere bija veidojusies lauku sētā, dzīvojot vecāku mājās Aiviekstes pagasta “Apšu salā”. Ar bērna acīm viņa priecājās par dzimtenes dabu un lauku darbu skaistumu, lauku ļaužu strādīgumu ― latviešu tautai nemainīgām vērtībām. Viņas individuālais pasaules redzējums liek paskatīties citādi, liekot vienkāršus lauku darbus, sadzīves priekšmetus un darba rīkus padarīt par vērtībām, apskaidrot garu, iemīlēt savu zemi. Lai arī kā mainījās valsts varas, gāja pāri kari, lauku ļaudis vienmēr ir turpinājuši strādāt lauku darbus, cīnoties ar grūtībām, lai izdzīvotu.

Ikviens, kas izlasīs šo grāmatu, varēs izbaudīt agrāko laiku elpu, uz brīdi ieskatīties pagājušā gadsimta lauku ikdienā. Varēs iepazīties ar dzīves vidi, simtiem sīkumu, priekšmetu un lauku darbarīku aprakstu.

Erna Māliņa vienmēr sacīja: “Mana tēvu zeme ir visskaistākā.” Tāpēc gribas sacīt tautasdziesmas vārdiem, kas viņai bija ļoti mīļi:

Ai, tēvu zemīte, tavu jaukumiņu,
Smildziņa ziedēja sudraba ziediņiem.
(Antra Siliņa, Ernas Māliņas meita)

Meklējiet visās Latvijas grāmatnīcās!