2015. gadā daudzveidīgi un plaši tiks atzīmēts Raiņa un Aspazijas jubilejas gads

Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā, kurā tiek iekļautas pasaules mērogā nozīmīgu notikumu gadskārtas, kas bijušas izšķirīgas svarīgu ideju virzībā, vai arī ievērojamu personību, kuras devušas būtisku ieguldījumu kultūras, izglītības, zinātnes un citu UNESCO mandāta jomu attīstībā, gadadienas.

TEĀTRIS

2015. gadā uz Latvijas teātru skatuvēm būs redzami vairāki nozīmīgi iestudējumi – pirmais no tiem pirmizrādi piedzīvos 2015. gada 29. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī – muzikāla izrāde Kirila Serebreņņikova režijā “Raiņa sapņi” ar komponista Jēkaba Nīmaņa mūziku. Izrāde piedāvās ieskatīties Raiņa dzīvē ar dzejas, sapņu un pārdomu palīdzību, noiet Raiņa dzīves ceļu no piedzimšanas jeb nebūtības līdz nāvei jeb mūžībai. Izrādē tiek uzdoti jautājumi: „Par ko sapņoja jaunais Rainis – Jānis Pliekšāns? Ko redzēja savos sapņos Rainis 15 gadus ilgajā trimdā Kastanjolā? Kādi bija tā Raiņa sapņi, ko mēs pazīstam no fotoattēliem kā kungu ar sirmu ķīļbārdiņu? Vai daudziem ir zināms, ka izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs bija arī politiķis un Latvijas Nacionālā teātra direktors? Kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un Nākotnes cilvēkam?” (sk.: http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/raina-sapni), savukārt 2015. gada 11. septembrī Raiņa dzimšanas dienu Latvijas Nacionālais teātris atzīmēs ar iestudējumu „Uguns un nakts” Viestura Kairiša režijā.

Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē 2015. gada 18. martā pirmizrādi piedzīvos izrāde „Aspazija”, ko veidojusi režisore Māra Ķimele, scenogrāfs Gints Gabrāns un komponists Jānis Šipkēvics. Izrāde ir pētījums, kuras pamatā būs pazīstamās latviešu literātes un politiķes Aspazijas biogrāfijas meti. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne kā pseidonīmu sev bija izvēlējusies Perikla mīļotās Aspazijas vārdu. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā – kā mīlestības un radoša tandēma simbols.

Valmieras drāmas teātris veido iestudējumu bērniem „Bērns, vārdā Rainis” režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova vadībā, kas būs veltīta Raiņa bērnības pasaulei un ko plānots piedāvāt skatītājiem kā ceļojošo izrādi Latvijas skolās. Pirmizrāde plānota 2015. gada 11. septembrī Valmieras drāmas teātra Apaļajā zālē. Izrādes idejas autori un dramaturģiskā materiāla veidotāji, kuri darbosies arī lomās, ir Valmieras drāmas teātra aktieri – Inese Ramute un Mārtiņš Meiers. Topošās izrādes pirmiecere radusies, lasot Roalda Dobrovenska grāmatu „Rainis un viņa brāļi”.

Reiņa Suhanova režijā Valmieras drāmas teātris plāno veidot arī divus poētiskus iestudējumus, kas veltīti Aspazijas dzejas krājumam „Sarkanās puķes” un Raiņa dzejas krājumam „Vētras sēja”, kas būs smalki vēstījumi par tajos ietverto idejiski poētisko pasauli. Aspazijas “Sarkanās puķes” (1897.) latviešu literatūrā ieņem būtisku vietu, jo krājuma kompozīcija pirmo reizi mūsu dzejas vēsturē tiek veidota kā vienots poētisks vēstījums, kurā liriskais varonis iziet cauri vairākiem pasaules izjūtu posmiem un asi pauž sava laika modernās idejas par sievietes emancipāciju sociālajā vidē un iestājas par tiesībām uz pilnvērtīgu iekšējās pasaules attīstību. Krājums sarakstīts savam laikam drosmīgā un romantisma idejās balstītā, ekspresīviem izteiksmes līdzekļiem bagātā valodā, kas dod iespēju to pārvērst aizraujošā skatuves stāstā. Savukārt Rainis ar krājumu „Vētras sēja” turpināja Aspazijas iesākto formu, un tas ir veidots kā saturā vienots dramatisks vēstījums, kas ļauj to ērti izmantot kā materiālu skatuviskam uzvedumam. Izrāde būs mēģinājums plēst vaļā sastingušās „Vētras sējas” lapaspuses un ieraudzīt degošās sirdis, kuras bija gatavas un spējīgas aizdedzināt pasauli. Kā fotoarheologi, kuri cenšas restaurēt senu fotogrāfiju autentisko atmosfēru ar gaismas, skaņas, smaržu atmosfēru, skatītāji būs aicināti ietiekties Aspazijas un Raiņa ideju pasaulē. Šī idejām un pasaules mainīšanas plāniem bagātā dzeja ir ļoti piemērota, lai runātu ar vidusskolas vecuma jauniešiem un liktu ieraudzīt Aspaziju un Raini kā ideju līdzgaitniekus, kā dzejniekus, kuri ir pierakstījuši alkas pēc iekšējas brīvības. Izrāžu pirmizrāde plānota 2015. gada rudenī.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris 2015. gada 2. oktobrī sezonu atklās ar muzikāli poētisku iestudējumu „Tālas noskaņas zilā vakarā”. Izrādi iestudēs Igors Koņajevs sadarbībā ar komponistu Arturu Maskatu. Izrāde skatuves izteiksmes līdzekļu valodā – mūzika, vārds, deja, scenogrāfija, kostīmi, gaismas – palīdzēs no jauna un mūsdienīgi ielūkoties Raiņa dzejas krājuma „Tālas noskaņas zilā vakarā” lappusēs, kas tapa Krievijā pilsētā Slobodskā, saklausot viņa poēzijas bezgalīgo un negaistošo mūziku.
Liepājas teātrī jau tapusi, skatāma un atzinīgi novērtēta kustību izrāde „Indulis un Ārija”. Režisors Sergejs Zemļanskis radījis unikālu iestudējumu – kustību izrādi bez vārdiem, kurā aktieri izstāsta stāstu, izmantojot vien ķermeņa valodu. Raiņa luga „Indulis un Ārija” ieņem nozīmīgu vietu latviešu dramaturģijā. Tās darbība norisinās Lejaskurzemē – Embūtē, lugai par pamatu ņemta sena teika par kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieku vadoņa meitas – skaistās Ārijas – mīlestību. Luga gan nav tikai par šo neiespējamo mīlestību, bet tajā skartas arī tādas būtiskas tēmas kā piederība un uzticība savai zemei un tautai, cilvēka brīvība un atbildība. Izrāde nominēta raidījuma „100 g kultūras” balvai „Kilograms kultūras 2014” 3. ceturkšņa balsojumā nominācijā „Teātris” un guvusi uzvaru šajā balsojumā (sk.: http://liepajasteatris.lv/indulis-un-arija/).
Arī vairāki nevalstiskie teātri – Dirty Deal Teatro, Teātris TT u. c., kā arī pašvaldību teātri Jūrmalā, Valkā u. c. ir iecerējuši izrādes Raiņa un Aspazijas gada zīmē – gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai, kas pirmizrādes piedzīvos 2015. gadā.

Teju visi šie iestudējumi guvuši atbalstu 2014. gadā noritējušajā Dramaturga un režisora radošās idejas konkursā „Modini kanonu! Rainis un Aspazija”, ko kopējā sadarbībā organizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Memoriālo muzeju apvienība un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja.

MŪZIKA

Š. g. 24. janvārī Lielajā ģildē Latvijas Simfoniskās mūzikas lielkoncertā būs klausāms Jāņa Mediņa prologs operai „Uguns un nakts”, Artura Maskata trīs dziesmas ar Aspazijas vārdiem (pirmatskaņojums), kā arī Jura Karlsona baleta „Sidraba šķidrauts” fragmenti. Latvijas Nacionālās operas orķestri diriģēs Mārtiņš Ozoliņš.

2015. gadā Rīgā un reģionālajos kultūras centros un koncertzālēs būs klausāma koncertprogramma „Dagdas skiču burtnīcas”. Koncertuzveduma veidotāju Ievas Paršas, Oresta Silabrieža un Uģa Brikmaņa uzmanības lokā ir Raiņa aprakstītais cilvēka ceļojums pie sevis – caur sapņiem, sāpēm, šķietamību un realitāti. Jaunus opusus speciāli šim koncertlasījumam komponē astoņi dažādu paaudžu un dažādas stilistiskās izteiksmes latviešu komponisti: Santa Bušs (1981), Mārīte Dombrovska (1977), Andris Dzenītis (1978), Maija Einfelde (1939), Oskars Herliņš (1980), Jēkabs Jančevskis (1992), Pēteris Plakidis (1947), Gundega Šmite (1977).
Dzintaru koncertzālē taps koncertuzvedums „Vēstules...” ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un jauniešu kora „Kamēr…” dalību, uzvedums veltīts Raiņa un Aspazijas sarakstei un to veido režisore Rēzija Kalniņa un diriģents Ainārs Rubiķis. Uzveduma pirmizrāde plānota š. g. 6. jūnijā, savukārt oktobrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē būs dzirdams poētisks Raiņa dzejas atspoguļojums mūzikā „Daugava” Latvijas Radio kora izpildījumā.

2015. gada sākumā Latvijas Komponistu savienība sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību izsludinās „Solo un kora dziesmu konkursu”, lai rosinātu jaunas mūsdienu oriģinālmūzikas darbu – a cappella kordziesmu – tapšanu ar Raiņa un Aspazijas dzeju. Konkursa rezultāts būs dzirdams 2015. gada otrajā pusē. Atskaņojot II kārtai izvirzītos konkursa darbus, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktā kora priekšā stāsies Māris Sirmais un JVLMA kordiriģēšanas studenti.
XXIII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētku (no 31. jūlija līdz 2. augustam) centrālais notikums būs Arvīda Žilinska operas „Zelta zirgs” iestudējums Gunta Gailīša režijā, diriģents – Atvars Lakstīgala. Ar šo iestudējumu svētku organizatori šogad vēlas godināt četrkāršu jubileju – Rainim – 150, komponistam Arvīdam Žilinskim – 110, operas „Zelta zirgs” pirmizrādei – 50, bet Antiņa lomas izpildītājam tenoram Jānim Zāberam – 80 gadu. Iestudējums būs skatāms Siguldas pilsdrupās.
Festivāla „Dzejas dienas” laikā septembra sākumā plānots laist klajā mūziķa un dzejnieka Pētera Draguna dziesmas ar Raiņa vārdiem, kas atklāj klasiķa dzejas skanējumu mūsdienīgi meditatīvā balss un instrumentu mijiedarbē.

DEJA

23. un 24. janvārī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāma poētiskās dejas traģēdija „Viens un Divi”, ko veidojusi horeogrāfe Olga Žitluhina un dejas apvienības „Ārā” jaunie dejotāji. Laikmetīgās dejas izrāde ar apakšvirsrakstu „Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules – profesors Gunārs Bībers – horeogrāfi” tapusi, izmantojot daudzveidīgu kultūrvēsturisko materiālu bāzi.

Savukārt tautas deju ansamblis „Zelta sietiņš” plāno koncertuzvedumu bērniem „Iepazīt un iemīlēt Raini un Aspaziju ar deju un dzeju”.

IZSTĀDES

2015. gada jūnijā norisināsies apjomīga starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde „Man sirdī tīģer’s”, kas tiks atklāta jaunajā izstāžu zālē Mākslas stacija Dubulti, šī iecere top mākslas zinātnieces un izstāžu kuratores Ingas Šteimanes vadībā. Izstādes tēma ir piedošanas – atriebības trauslā robeža, kas sasaucas ar Raiņa idejām lugā „Jāzeps un viņa brāļi”, jo īpaši – Jāzepa paštapšanas aspektā. Izstādē piedalīsies laikmetīgie mākslinieki no Šveices, Maķedonijas, Izraēlas, Ēģiptes, Brazīlijas, Zviedrijas un Latvijas, kas izstādei veidos deviņus mākslas objektus/instalācijas un četrus video darbus.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību veido izstādi „Aspazija/Rainis: Dumpiniece/Humānists”, kas tiks eksponēta UNESCO centrālajā mītnē Parīzē š. g. aprīlī un tālāk ceļos uz Kirovu Krievijā.

UNESCO aktivitātes bērniem, jauniešiem un akadēmiskajai videi
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 2015. gadā īstenos vairākas aktivitātes Raiņa un Aspazijas personību aktualizēšanai gan Latvijā, gan ārvalstīs:

2014.gada nogalē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija izsludināja pieteikšanos konkursam „Darini kalendāru 2015”. Konkursā 1.–12. klašu skolēni tika aicināti veidot infografikas par faktiem, kas saistīti ar latviešu kultūras dižgaru – Raiņa un Aspazijas – dzīvi un radošo darbību. 13 labākie darbi tika iekļauti īpašā 2015. gada kalendārā, ko jau trešo gadu izdod izglītības uzņēmums „Lielvārds” un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, šogad kā sadarbības partnerus piesaistot arī Latvijas Nacionālo bibliotēku un datu vizualizācijas uzņēmumu „Infogr.am”.

Š. g. februāra beigās sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un augstākās izglītības iestādēm Latvijā un ārvalstīs tiks izsludināts Rainim un Aspazijai veltīts starptautisks eseju konkurss. Konkurss vainagosies ar noslēguma pasākumu – apbalvošanas ceremoniju, kas plānota š. g. 20. novembrī Pasaules filozofijas dienā, kuras ietvaros plānots arī seminārs, kas būs veltīts abu dižgaru - Raiņa un Aspazijas - nozīmei UNESCO kontekstā.

Savukārt Starptautiskās dzimtās valodas dienas uzsaukumu UNESCO Latvijas Nacionālā komisija veltīs Rainim un Aspazijai, aicinot UNESCO Asociēto skolu projekta skolas un citas skolas Latvijā pētīt Raiņa un Aspazijas daiļradi.

ĪSFILMU PROJEKTS

Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta iniciatīvas Jura Podnieka filmu studija veido unikālu projektu ar 28 īsfilmām, kas taps visās ES valstīs un kurās piedalīsies katrā valstī populāra, sabiedrībā cienīta personība, citējot Raiņa un Aspazijas dzejas tulkojumus savas valsts valodā. Pirmās īsfilmas tapušas Latvijā un Zviedrijā un tika prezentēta 2015. gada 7. janvārī. Pārējās taps un būs skatāmas laika posmā no 2015. gada janvāra līdz maijam un pieejamas interneta vidē. Filmas apskatāmas:

KONFERENCES

Īpaši vērienīgi Raiņa un Aspazijas vārds izskanēs akadēmiskajā vidē ar vairākām starptautiskām konferencēm Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī un citviet Latvijā.

2015. gada 1. un 2. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies starpdisciplināra starptautiska konference „Starp patiesību un varu: rakstnieku dažādās lomas Eiropas vēsturē 19.–21. gadsimtā”, ko LNB rīko sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu. Konference aicinās domāt par rakstītā vārda ietekmi politiskos un sociālos procesos, kā arī par lomām, kādas rakstnieki uzņemas sarežģītās vēsturiskās situācijās. Tostarp viena no sesijām būs veltīta Rainim un Aspazijai, diskutējot par 19. gadsimta ideāliem un to īstenošanos 20. gadsimtā. Konferencē uzstāties dalībnieki no ASV, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Itālijas. Konferencē būs iespēja sastapt rakstniekus Viktoru Jerofejevu, Sofi Oksanenu un Jāku Jeerītu, kā arī grāmatas „Inventing Eastern Europe” autoru vēsturnieku Leriju Vulfu un ukraiņu identitātes un mediju pētnieku Volodimiru Kuļiku. Latviju pārstāvēs Raiņa un Aspazijas pētniece Vita Matīsa, filosofe Maija Kūle, literatūrzinātniece Eva Eglāja, komunikāciju zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns u. c.

Starptautiska zinātniska konference – veltīta Aspazijas daiļradei – „Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās”, ko rīko Latvijas Universitāte (LU), plānota no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā un Jūrmalā. Konferences goda patronese ir eksprezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga, savukārt konferences projekta autore un organizācijas komitejas priekšsēdētāja ir LU profesore Ausma Cimdiņa. Konferencē piedalīties plaša spektra humanitāro un sociālo zinātņu speciālisti no Latvijas un ārvalstīm – literatūrzinātnieki, filozofi, vēsturnieki, sociologi, politologi, antropologi, mākslas, izglītības, reliģijas, tiesību zinātņu u. c. nozaru speciālisti, kuru redzeslokā ir ar Aspaziju, viņas literāro un sabiedriski politisko darbību saistīti jautājumi. Sīka informācija atrodama konferences mājaslapā: Gender, Power and Culture Interactions -...

Akadēmisku zinātnisku konferenci, kas veltīta Raiņa personībai un daiļradei, to izpratnes un interpretācijas dažādajiem aspektiem, rīkos Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, un tā norisināsies 2015. gada oktobrī. Konferences mērķis – no laikmetīga skatupunkta lokālā un starptautiskā mērogā interpretēt, pozicionēt un popularizēt Raiņa daudzpusīgo personību, kā arī viņa māksliniecisko un intelektuālo mantojumu. Konferencē piedalīsies Latvijas humanitāro un sabiedrisko zinātņu speciālisti. Tās norisi papildinās kultūras programma, kā arī vairākas Raiņa literāro mantojumu un tā starptautisko rezonansi izgaismojošas grāmatu izstādes.

Daugavpilī norisināsies starptautisks starpdisciplinārs kongress „Dzīvā dzīve. Aspazija – Rainis – 150”, ko rīko Daugavpils Universitāte, konference notiks 2015. gada 4. un 5. novembrī, un tā pulcēs Latvijas un ārvalstu akadēmiskās vides speciālistus, lai diskutētu par Raiņa un Aspazijas daiļrades estētisko dimensiju, bērniem adresētās literatūras specifiku, sociālpolitiski idejisko ieguldījumu, jaunrades lingvistiskajiem aspektiem, darbu atveidojumu mūzikā, teātrī, kino, mākslā u. c.

LITERATŪRA UN GRĀMATNIECĪBA

Par godu Raiņa un Aspazijas jubilejai jau izdoti un tiek gatavoti vairāki izdevumi, kas veltīti ar dzejniekiem un viņu daiļradi.

2015. gada 22. janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā tiks atklāts Raiņa un viņa māsas Līzes sarakstes izdevums „Sirdsmīļo brālīt!”, ko veidojusi un komentārus izstrādājusi Gaida Jablovska. Kopumā Rīgas Latviešu biedrībā 2015. gadā plānoti trīspadsmit Rainim un Aspazijai veltīti pasākumi.

Šogad plānoti arī vairāki Raiņa darbu tulkojumi un izdevumi ārvalstīs – Raiņa lugas „Zelta zirgs” izdevums angļu valodā, „Jāzeps un viņa brāļi” ukraiņu valodā, bilingvālas Raiņa un Aspazijas dzejas izlases krievu un latviešu valodā, gan Raiņa, gan Aspazijas dzejas izlases vācu un angļu valodā, Raiņa lugu izlase gan krieviski, gan angliski – e-grāmatas formātā.

2015. gadā plānoti dažāda veida izdevumi - fonds „Viegli” rūpēsies par izdevumu „Laiks Rainim” izdošanu, savukārt apgāds „Apostrofs” laidīs klajā klausāmgrāmatu „Zelta sietiņš”, bet apgāda „Liels un mazs” bērniem veidoto „BikiBuks” sēriju 2015. gadā papildinās ar divām Latvijas mākslinieku ilustrētām grāmatiņām – Raiņa dzejolis „Mīkla” un „Kara kungs”. Š. g. martā apgāds „Mansards” laidīs klajā dzejas krājumu „Rainis un Aspazija 21. gadsimta Austrumlatvijas literātu balsīs”. Šogad dažādos apgādos tiks izdoti arī vairāki zinātnisku rakstu krājumi par Raini un Aspaziju.

Festivāls „Dzejas dienas” sadarbībā ar Latvijas pastu plāno īstenot jau pērn sekmīgi un ar lielu interesentu atsaucību aizsākto projektu „Dzejas pasts”, kas dod iespēju ikvienam uzrunāt savu draugu, paziņu, radinieku vai Latvijā populāru personību ar aktuālu dzejas citātu. 2015.gadā dzejas pasta akciju plānots īstenot, īpaši akcentējot Raiņa vai Aspazijas dzejas, atziņu un runu citātus.

KONKURSI BĒRNU UN JAUNIEŠU AUDITORIJAI

Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi rūpēsies par apjomīgu izglītojošu programmu bērnu auditorijai „Jauno lasītāju plašā apvāršņa konkurss. Rainis un Aspazija”, kas noritēs Latvijas reģionu bibliotēkās ar noslēguma pasākumu Rīgā un radošo nometni konkursa uzvarētājiem.

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija rūpēsies par Aspazijas un Raiņa personību un literārā mantojuma aktualizēšanu konkursā, kas norisināsies skolās š. g. martā un septembrī. Savukārt par konkursu skolēniem Daugavpils skolās rūpēsies Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs.

Savukārt Latvijas Kultūras akadēmija šogad Latvijas kultūras kanonam veltīto konkursu iecerējusi veidot Raiņa un Aspazijas zīmē, īpaši akcentējot abu kultūras personību un viņu ieguldījuma rezonansi mūsdienās. Konkurss adresēts vidusskolas vecuma skolēniem un pirmo kursu studentiem un norisināsies 2015.gada otrajā pusē.

APBALVOJUMS „Laiks Ziedonim”

Pērn Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” iedibinātais apbalvojums „Laiks Ziedonim”, kas izveidots, lai iemūžinātu Imanta Ziedoņa piemiņu un godinātu Latvijas personības, kas sniegušas nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, tautsaimniecībā, novadpētniecībā, kā arī darbā ar bērniem un jauniešiem un dzīvi literatūrā, 2015. gadā norisināsies Raiņa zīmē, atklājot dažādos laikos dzīvojošu, taču gara radinieku – Raiņa un Ziedoņa – domu un ideju rezonansi.

MUZEJI

Atsaucoties Raiņa un Aspazijas jubilejas gada idejai, arī Muzeju nakts, kas šogad notiks 16. maijā, plānota Raiņa un Aspazijas zīmē, rosinot muzejus īstenot idejas, akcijas un aktivitātes, kas būs pieejamas plašai Latvijas auditorijai.

2015. gadā tiks rīkota īpaša muzeju akcija „Rainis un Aspazija klauvē”, ko īstenos Aleksandra Čaka muzejs, Jāņa Akuratera muzejs, Andreja Upīša muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs sadarbībā ar Ādolfa Alunāna muzeju un Raiņa muzeju Berķenelē. Paredzētas četras akcijas–ceļojumi, iepazīstinot interesentus ar Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietām Rīgā un Latvijā:
11. aprīlis – Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Rīgas centrā un Pārdaugavā;
9. maijs – Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Jelgavā, Zaļeniekos;
5. septembris – Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Sēlijā un Latgalē;
3. oktobris – Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas Jūrmalā.

Latvijas Pasts šogad izstrādās un laidīs klajā Raiņa un Aspazijas jubilejai veltītu pastmarku, savukārt Latvijas Banka veido Raiņa un Aspazijas jubilejas monētu.

JŪRMALA – Aspazijas un Raiņa pilsēta

Pateicoties kultūras renesansei Jūrmalā un abu personību ciešajai saiknei ar šo pilsētu, Jūrmalā iecerēta ļoti plaša un daudzveidīga programma Raiņa un Aspazijas jubilejas atzīmēšanai, kā arī notiek aktīvs darbs, lai izveidotu Jūrmalas kā Aspazijas un Raiņa pilsētas tēlu. Pēc Jūrmalas pilsētas iniciatīvas 2015. gada 27. februārī Saeimā notiks Raiņa un Aspazijas gada atklāšanas konference, pulcējot vienkopus dažādu jomu profesionāļus

2015. gada 16. martā – Aspazijas dzimšanas dienā – plānota īpaša jubilejas svinību programma pērn restaurētājā un atklātajā Aspazijas mājā, martā plānoti arī vairāki pasākumi, kas veltīti Aspazijas personībai un daiļradei. Pašlaik norit intensīvs un radošs darbs, veidojot Aspazijas mājas digitālo ekspozīciju, ko plānots atklāt š. g. maijā. Savukārt jau martā tiks atklāta multimediāla Raiņa istaba Jūrmalas pilsētas muzejā, kuras autors ir mākslinieks Ivars Mailītis. Ik mēnesi Aspazijas mājā šogad notiks dzejas lasījumi un diskusijas, savukārt š. g. 11. septembrī plānota Dzejas dienu programma pie Raiņa priedēm Pumpuros, kur 2014. gadā tika uzstādīts Rainim veltīts tēlnieka Kristapa Gulbja veidots vides objekts. Izstrādē ir arī īpaša Rainim un Aspazijai veltīta suvenīru līnija.

ĀRVALSTĪS

Š. g. oktobrī Starptautiskajā grāmatu tirgū Frankfurtē (Vācija) Latvija tiks pārstāvēta ar nacionālo stendu, kurā plānots izveidot Rainim un Aspazijai veltītu ekspozīciju, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību abām izcilajām Latvijas kultūras personībām.

Savukārt š. g. maijā plānota kultūras programmas īstenošana Raiņa muzejā Slobodskā (Krievijā), kas ietvers izstādes iekārtošanu, kā arī akadēmiskus un muzikāli literārus lasījumus. Vjatkas guberņas Slobodskas pilsēta ir Raiņa trimdas vieta no 1899. līdz 1903. gadam. Slobodskā sarakstīts pirmais ievērojamākais dzejoļu krājums „Tālas noskaņas zilā vakarā”, kā arī tulkoti latviski pasaules literatūras klasiķu darbi. Slobodskā joprojām darbojas vienīgais latviešu dzejnieka Raiņa muzejs ārpus Latvijas teritorijas.

UNESCO KALENDĀRA UN JUBILEJAS GADA LOGO

Sakarā ar Raiņa un Aspazijas jubileju ietveršanu UNESCO kalendārā, izveidots Raiņa un Aspazijas jubilejai veltīts logo, savukārt mākslinieki Ineta Berkmane un Jānis Murovskis ir izstrādājuši jubilejas gada logo ar Raiņa poētisko aicinājumu „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”. Abus logo jubilejas gada pasākumu īstenotāji tiek lūgti ievietot savos publicitātes materiālos, lai akcentētu Raiņa un Aspazijas personību nozīmi pasaules mērogā un popularizētu jubilejas gada norises kopumu.

Aicinām visus, kas organizē Raiņa un Aspazijas jubilejas gada pasākumus Latvijā un ārvalstīs, informēt par pasākumiem, sūtot ziņu par pasākumu, tā norises vietu un laiku, īsu aprakstu, kā arī vizuālos materiālus uz e-pasta adresi rainis.apsazija@memorialiemuzeji.lv, lai pasākumu varētu iekļaut jubilejas kalendārā. Jubilejas gada norišu kalendārs būs pieejams un tiks regulāri papildināts interneta vietnē Pastāvēs, kas pārvērtīsies - Rainim un..., un tajā iekļautās norises tiks popularizētas, izmantojot sociālo tīklu priekšrocības.