Utāns glezno un uzvar! Provokatīvi, bet saistoši
Ja Jums 2012. gada rudenī neizdevās apmeklēt Jura Utāna mākslas darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”, tad šodien ir iespēja iepazīt viņa personību, ietērptu paša vārdos, un apskatīt viņa redzējumu LU Akadēmiskā apgāda izdotajā mākslas albumā - „Utāns glezno un uzvar!”.
Par izstādi un albumā redzēto mākslas zinātniece un izstādes kuratore Diāna Barčevska grāmatā raksta: „Konfrontāciju ideoloģijas līmenī aizstāja personības degradācijas un privātas kompromisa apogejas, kas liek sabiedrībai justies nekomfortabli, nepatikā saviebties un noskurināties.” Padomju laikā gleznojot iespēja tika dota tiem, kas attēloja politiski aktuālās tēmas lielajām tematiskajām izstādēm. Utāns toreiz gleznoja to, kas tika atbalstīts, veicināts un bija viņam saistošs. Šodien Utāns nebaidās attēlot neglīto, nepatīkamo un pat rada groteskus tēlus. Tas ir pavisam reāls mākslinieka darbu raksturojums, kurā provokācija, kas ir atslēga uz grāmatas lapās redzēto, ieņem mūsdienās simboliskās idejas un emociju raisītājas lomu.
Grāmatā mākslinieks Juris Utāns raksta sevis paša izvirzītu definīciju par gleznās redzamo: „Varbūt es gleznoju sliktu, bet tas ir labākais, ko varu izdarīt visgodīgāk”. Tas pilnībā sasaucas ar sabiedrībā aktuālo cilvēku, kas netiek idealizēts un uzburts skaists, bet ir ar trūkumiem, kas vairs netiek slēpti. Mākslas albumā redzamie tēli tiek izkropļoti un paceļas pāri realitātes robežām. Iespējams tādu mākslinieks redz cilvēka patieso seju, kas var būt ar izvalbītām acīm vai ar baudas izteiksmi sejā priecājas par absurdo, šausminošo vai vienkārši pretīgo.
Albums ir piepildīts ar gleznu fotogrāfijām, kas kādam var likt nepatikā novērsties vai, tieši pretēji, nespēt pārtraukt skatīties. Tādas mākslinieka sīki izzīmētās detaļas kā, piemēram, mušas piesaista skatienu un var likties apbrīnojami īstas. Papildu tam grāmatas pēdējās lappusēs ir paša autora biogrāfiskie apraksti. Tie ļauj izprast viņa viedokli saistībā ar paša darbiem un viņa ceļu līdz šādam izteiksmes veidam. Autors apskata gan savu māksliniecisko izaugsmi Padomju laikā, gan pēc tā. Mākslinieks labprāt kavējas dzīves spožajos mirkļos un piemin savus vecākus un skolotājus. Atklāts dzīves ceļa apraksts, ko cilvēks ir mērojis, lai būtu te un tagad, un mēs varētu aplūkot viņa redzējumu un izvēlēties paši, izdarīt secinājumus par to vai ne.
Raksta autore: Ilze Degune, KultūrasVēstis.lv
