Latvijas Mākslinieku savienība sēro par tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres aiziešanu mūžībā

Edīte Pauls-Vīgnere veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā, veicinot tās starptautisko atpazīstamību. Viņas darbi, kā “Kafijas kantāte”, “Svētku salūts”, “Rīga”, kopš 20.gs. 70.gadiem guva ievērību autores izstāžu praksē. Mākslinieces darbi bija eksponēti plašai sabiedrībai pieejamos publiskajos interjeros, kā bij. restorāns “Jūras pērle” (1980, Jūrmala), bij. R.Paula muzikālais centrs “Vernisāža” (2000, Vērmanes parks, Rīga) u.c.

Edīte Pauls-Vīgnere dzimusi un radoši darbojusies ģimenē, kur liela loma atvēlēta radošajai daiļradei – brālis komponists Raimonds Pauls, vīrs – komponists Ivars Vīgners (1940-2007).

Edīte Pauls-Vīgnere no 1946.gada mācījās Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā (vēlāk no 1953, Rīgas 41.vidusskolā, tag. Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola), to beigusi 1957.gadā.

Edīte Pauls-Vīgnere no 1958. gada mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērbu dizaina izglītības programma).
RLMV pedagogi tolaik bija: A.Ludviga (RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļas pedagoģe), Alise Kaugare (1887–1971; RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļas pedagoģe no 1937), J. Graikste (RLMV tērpu modelēšanas un konstruēšanas praktisko darbu pedagoģe), Erna Rubene (1910-1990; RLMV Trikotāžas un aušanas nodaļas vadītāja 1944-1960), scenogrāfs Imants Žūriņš (1923-2014; RLMV direktors 1959-1985), gleznotāji Jānis Ērglis (1891-1964; RLMV mācību pārzinis 1944-1947, 1953-1959, direktors 1947-1953, zīmēšanas pedagogs no 1959-?), Eduards Jurķelis (1910-1978; RLMV pedagogs 1945- 1977), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; RLMV pedagogs 1954-2005), tēlnieki Meijers Furmans (1921-1973; RLMV pedagogs, direktors 1953-1959), Līze Dzeguze (RLMV veidošanas pedagoģe 1946-1962), Leons Tomašickis (1904-1996; veidošanas, zīmēšanas pedagogs 1953-1967, 1974-1977), grafiķi Kārlis Sūniņš (1907-1979; RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Ēriks Priedkalns (1928-2006; RLMV pedagogs 1961-1978), arhitekti Marta Staņa (1913-1972; RLMV pedagoģe 1953-1959), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; RLMV kompozīcijas pedagogs 1961-1986), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; RLMV pedagogs 1948 -1961) u.c.

Pēc RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļas absolvēšanas 1962.gadā Edīte Pauls-Vīgnere uzsāka darbu kā modelētāja LPSR Vieglās rūpniecības ministrijas modes uzņēmumā “Rīgas Modeļu nams” (RMN, 1962-1963). Jāatzīmē, ka RMN bija viens no PSRS modes tendenču noteicējiem.

RMN galvenā māksliniece bija Aleksandra Gramoļina (1911-1998; RMN galvenā māksliniece no 1955), individuālo modeļu metu autore – gleznotāja Mirdza Briede (1910-1990), V.Paklevinskis (RMN galvenais konstruktors), mākslinieces, Rita Pētersone, T. Gerasimova, M.Baroņina, Antra Agra Baumane (no 1958-1983 gadam periodiski veidoja modes žurnāla “Rīgas Modes” grafisko noformējumu), RLMV absolventes L.Lūse un Vara Linde (1931-2012) izstrādāja apģērbu un apavu modeļus masveida ražošanai, radošām izstādēm. RMN demonstrāciju un izstāžu zāļu vadītāja 20.gs. 60.-70.gados bija S.Lobiņa, kas rīkoja RMN produkcijas publicitātes izbraukumus, kur modeļus demonstrēja Dzintra Lūkina ar māsu Ievu.

Edīte Pauls-Vīgnere 1963.gada iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas apakšnozare).
LMA pedagogi tolaik bija: LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Rūdolfs Heimrāts (1926-1992; LMA pedagogs 1961-1992), Rita Eglīte (LMA Tekstilmākslas katedras asistente 1967-1969, pedagoģe no 1969), Gaida Vecvagare (1920-1983; LMA Tekstilmākslas katedras mācību meistare 1961-1983), arhitekts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns (1925-2010; LMA Tekstilmākslas katedras interjera kompozīcijas pedagogs 1965-1969), gleznotāja Rita Valnere (1929-2015; LMA Tekstilmākslas un Glezniecības katedras pedagoģe 1967-2000), Boriss Bērziņš (1930-2002; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1963-2000), Leo Svemps (1897-1975; LMA rektors 1961-1975) u.c.

Studiju laikā, no 1967.gada Edīte Pauls-Vīgnere piedalījās izstādēs – Republikas dekoratīvas un lietišķās mākslas izstāde (1967, bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzejs, Pionieru laukuma 3, AMM, Latvijas Mākslas muzeja un izstāžu apvienotā direkcija, LMMIAD, tag. LNMM), “Mākslinieku dienu” Dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde (1968, AMM) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere 1968. gadā absolvēja LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu – “Zemes dziesma” (2x2m, gobelēna tehnikā), vadītājs Rūdolfs Heimrāts. Edītei Vīgnerei līdzās pie vadītāja Rūdolfa Heimrāta LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu absolvēja Sarma Eglīte ar darbu “Spēle” gobelēna tehnika, Larisa Brauna ar darbu “Apdrukāti kleitu audumi” u.c.

Edīte Pauls-Vīgnere pēc LMA absolvēšanas piedalījusies izstādēs: “PSRS Dekoratīvā māksla” (1968, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “Padomju varai Latvijā -50” (1969, AMM), “Mākslas audums” (1969, AMM) Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, AMM), 1. Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-1” (1971, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “Dziesmu svētkiem - 100” (1973, AMM), Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-2” (1974, AMM, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, bij. Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniski pētnieciskajam institūta izstāžu zāle, LZITZPI, tag. LNMM), 1.tekstimākslas simpozijs (1974, bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades nams, Dzintari, Jūrmala), Republikas “Mākslas dienu” mākslas izstāde (1976, VMM), Lodzas gobelēna triennāle (1976, Lodza, Polija, 2.prēmija), Republikas 1.minigobelēna izstāde (1977, AMM), 4. izstāde “Koks dekoratīvajā mākslā” (1978, AMM), Lodzas gobelēna triennāle (1978, Polija), Republikas 2.minigobelēna izstāde (1977, AMM), Republikas 4. tekstilmākslas izstāde (1986, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMAID), 1. Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1990, bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, DLMM, tag. DMDM, LNMM), Starptautiskā 6. tekstilmākslas simpozija T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari izstāde (1992, DMDM), “Trešā” Tekstilmākslas asociācijas izstāde (1998, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. LNMM), Latvijas tekstilmākslas izstāde (1998, Roma, Itālija), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde, ekspozīcija “Cita paradigma”, (1998, AMM), “Latvijas Tekstilmāksla” (1999, Atēnas, Grieķija) “Latvijas māksla” izstāde (2000, Čehija), Tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Astotā” Tekstilmākslas asociācijas izstāde (2003, izstāžu zāle “Arsenāls”), “Latvijas Tekstilmāksla” (2004, Sevilja, Spānija), 2.Tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” (2004, izstāžu zāle “Arsenāls”), 3.Eiropas tekstilmākslas un šķidras mākslas triennāle (2007, izstāžu zāle “Arsenāls”) u.c.

Edīte Pauls-Vīgnere rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Edītes Pauls-Vīgneres tekstiliju izstāde” (1978, AMM), “Edīte Pauls-Vīgnere. Tekstils” (1980, Prāga, bij. Čehoslovākija), “Saule pilsētā un sentiments” (1998, galerija “Mode. Māksla”), “Vakar” (1999, izstāžu zāle “Arsenāls”), “Šodien” (1999, DMDM), “Edīte Pauls-Vīgnere. Tekstilijas. Pauls Vīgners. Gleznas+elektronika” (2005, “Reiterna nams”), “Edīte Pauls-Vīgnere. Personālizstāde” (2006, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, RVKM), “Mīļlietiņas” (2007, bij. galerija “ASūna”), “Sieviete un Mēness” (2008, “Ivonnas Veihertes Mākslas galerija”, katalogs), “Ak, sievietes!.. no volāniem līdz volāniem” (2009, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM), “Kafijas kantāte” (2019, DMDM, LNMM), “Tekstilijas” (2009, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāžu nams) “Skatiena evolūcija” (2021, muzejs “Caricino”, Maskava, Krievija), “Edīte Pauls-Vīgnere: Vecums rotaļājas” (2024, kopā ar dēla Paula Vīgnera (1965-2006) darbiem, “Ola Foundation” telpās) u.c.

Edīte Pauls-Vīgneres darbi bija iekļauti Latvijas mākslas reprezentācijas izstādēs Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā, ASV, bij. Dienvidslāvijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Ēģiptē, Vācijā, Itālijā u.c..
Edīte Pauls-Vīgnere sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātu “Māksla” veidojusi lielizmēra mākslas objektus sabiedrisku ēku un restorānu interjeriem – bij. viesnīcas “Daugava” bāram “Dzelme” (1972);
“Jūras pērle” (1980, “Stalaktīti” (1979, 255x325cm, jaukta tehnika), “Zari-koraļļi” (1979, 245x337cm, jaukta tehnika), “Medūzas”, “Zirneklīši” (1980, 244x326cm, jaukta tehnika), “Jūras dzīvnieki” (1980, 245x450cm, jaukta tehnika), “Koraļļi” (1981, 50x195cm, 50x215cm, 50x226cm, 25x260cm, jaukta tehnika) pastāvēja no 1965-1996, Jūrmalas pilsētas atzinības raksts, 1980); gobelēns “Ainava ar putniem” tapis ievērojot 18.gs. stilistiku un tehnoloģiju (1982, Rundāles pils muzejs);
Jaunķemeru sanatorijas bārs (1983, “Sikspārņi”, “Lielais sikspārnis”, “Mazās pūcītes”, “Lielā pūce”, Jūrmalā, šobrīd demontēts).

Skatītājiem atpazīstami bija autores darbi - AS “Saules banka” (1995, Rīga, pastāvēja no 1992-2001), bij. “Piano bārs” (1998, Rīga), bij. muzikālais centrs “Vernisāža” (2000, Vērmanes parks, Rīga, pastāvēja no 1996- 2006) u.c.
Novērtējot viņas devumu mākslā, Edītei Pauls-Vīgnerei 2014. gada tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira) un viņa iecelta par ordeņa komandieri, 1986. gadā par nopelniem dekoratīvi lietišķās mākslas attīstībā piešķirts LPSR Tautas mākslinieces goda nosaukums, 1979. gadā māksliniecei tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums, 1977.gadā - LPSR Valsts prēmija literatūrā, mākslā, arhitektūrā. Edītei Pauls-Vīgnerei piešķirti nozares apbalvojumi: 1. Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-1” (1971, TSSI paviljons “Kultūra”, Maskava, Krievija, bronzas medaļa), LMS Balva par gada sniegumu (1972, diploms, medaļa), 3.Vissavienības izstādes “Fiziskā kultūra un sports tēlotājmākslā” (1972, Maskava, Krievija, 2.pakāpes diploms), Sociālistisko valstu lietišķās mākslas kvadriennāle (1974, Erfurte, Vācija, 2.prēmija), PSRS Mākslas Akadēmijas (1975, diploms), Starptautiskā audumu metu izstāde (1977, prēmija, diploms), PSRS KM sudraba medaļa (1978), V.Purvīša balva par mūža ieguldījumu mākslā (2023).
Ar Edītes Pauls-Vīgneres daiļradi var iepazīties autores monogrāfijā “Ak, sievietes! Teatrālās tekstilijas” (2023, sast. Edīte Pauls-Vīgnere, Izglītības un kultūras atbalsta biedrība “Balta”).

Māksliniece bija LMS biedre kopš 1971. gada un tika uzņemta ar tekstilmākslinieku Rūdolfa Heimrāta, Aijas Baumanes (1943 - 2019), mākslas zinātnieces Tatjanas Sutas (1923–2004), LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja Rūdolfa Heimrāta parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatojis LMS valdes pozitīvs balsojums 3/26. Edīte Pauls-Vīgnere bija ievēlēta kā: LMS valdes locekle (1972 -1982), MF Lietišķās mākslas nozaru padomes priekšsēdētāja (1974), LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā (1972, 1976) u.c.

Edītes Pauls-Vīgneres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās no Edītes Pauls-Vīgneres notiks Rīgas Krematorijas Lielajā zālē (Varoņu ielā 3a), 2025. gada 28. februārī plkst. 12.00.